2.2 °C, 3.4 m/s, 87.2 %

Pilsētā

Godina Jelgavas atbrīvotājus
21/11/2011

«Novembrī, kad atzīmējam valsts dzimšanas dienu, mēs atceramies karavīrus, cilvēkus, kas atdevuši dzīvību par Latvijas neatkarību. Šajā laikā mēs biežāk nekā ikdienā aizdomājamies par to, kas ir valstiskums, brīvība, neatkarība, kas ir cieņa pret savu valsti. Lai mums ir spēks cienīt, mīlēt un, ja vajag, arī rīkoties savas mīļās Latvijas labā!» godinot Jelgavas un visas Latvijas atbrīvotājus, teica Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Sintija Čepanone

«Novembrī, kad atzīmējam valsts
dzimšanas dienu, mēs atceramies karavīrus, cilvēkus, kas atdevuši
dzīvību par Latvijas neatkarību. Šajā laikā mēs biežāk nekā ikdienā
aizdomājamies par to, kas ir valstiskums, brīvība, neatkarība, kas
ir cieņa pret savu valsti. Lai mums ir spēks cienīt, mīlēt un, ja
vajag, arī rīkoties savas mīļās Latvijas labā!» godinot Jelgavas un
visas Latvijas atbrīvotājus, teica Jelgavas domes priekšsēdētājs
Andris Rāviņš.

Šodien, 21. novembrī, Jelgavas Meža
kapos tradicionāli nolikti ziedi pie pieminekļa Jelgavas
atbrīvotājiem, lai godinātu cilvēkus, kas pirms 92 gadiem no mūsu
pilsētas padzina Bermonta karaspēku. Kā uzrunā norādīja
Zemessardzes 52. kājnieku bataljona Operatīvās nodaļas priekšnieks
Ivo Vereskuns, mūsu visu pienākums ir atcerēties un godināt
karavīrus, kas cīnījās par Latvijas brīvību. «Brīvu valsti mums
neviens nav uzdāvinājis kā dāvanu. Tā gūta, lejot asinis un atdodot
savu dzīvību. Šajās kaujās dzima varoņi, un viņu varoņdarbi
atbalsojas mūžībā. Mūsu pienākums ir atcerēties un godināt viņus,»
tā I.Vereskuns.

Jāpiebilst, ka arī šogad Meža kapos
godināt Jelgavas atbrīvotājus no Bermonta karaspēka bija ieradušies
vairāki jelgavnieki, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki. «Šeit
esmu pirmo reizi. Jauks, silts un sirsnīgs ir šis pasākums. Kaut
arī šodien cilvēku attieksme pret savu valsti ir neviennozīmīga, es
pavisam noteikti varu teikt, ka esmu lepna par savu zemi. Latvija
ir mana zeme, zeme, kurai tik daudz pāri darīts, tāpēc nedrīkst
nenovērtēt to, ka Latvija ir brīva,» tā Kaija Branka.

Jāatgādina, ka 21. novembrī ar ziedu
nolikšanu pie pieminekļa Meža kapos ik gadu tiek pieminēti
karavīri, kas gāja bojā, atbrīvojot Jelgavu no Bermonta karaspēka.
1919. gada augustā vācu spēku pavēlnieks fon der Golcs savu
karaspēku pārveidoja par Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, par
tās pavēlnieku ieceļot Bermontu-Avalovu, kura štābs dislocējās
Jelgavā. Septembra beigās Bermonts uzbrukumam Rīgai bija sakopojis
ap 50 000 vīru lielu karaspēku. Pēc sīvām cīņām 11. novembrī
Bermonts no Rīgas ieņemšanas bija spiests atteikties un atkāpās uz
savu citadeli – Jelgavu. Uzbrukums Jelgavai sākās 20. novembrī, bet
jau 21. novembra vakarā Bermonta karaspēks no Jelgavas tika
padzīts.

Foto: Ivars Veiliņš