«Jelgavas Vēstnesis» pēc pagājušajā avīzē publicētās intervijas «Cilvēks uzspļauj, turklāt skaidri apzinās, ka uzspļauj» saņēma lasītājas vēstuli.
«Kā es varu ietekmēt nodokļu maksāšanu, ja nestrādāju valsts iestādē vai tādā darbavietā, kas principā maksā visus nodokļus? Piemērs iz dzīves (no personīgās pieredzes): vīrs pirms deviņiem gadiem bija spiests aiziet no darba, jo saimnieks veselu mēnesi nemaksāja algu. Arī toreiz, piesaucot visus likuma pantus, burtiski bija jāizvelk sava nopelnītā nauda. Pēc tam izrādījās, ka veselu gadu par viņu nav maksāts arī sociālais nodoklis, kā rezultātā bezdarbnieka pabalstu nevarēja saņemt. Tā kā vīrs principā vienmēr ievēro likumus un ir precīzs, gribēja strādāt tikai oficiālu darbu – pirms tam viņš nezināja, ka tika pieņemts darbā pēc šādiem principiem. Oficiālu darbu atrast neizdevās veselu gadu, tāpēc nolēma braukt strādāt uz Īriju, kur darbs tika piedāvāts oficiāli, ar visiem nodokļiem. Tā tas arī bija – lielākajā ceļu būves firmā. Tomēr, tā kā viņš ir Latvijas patriots, pēc trim gadiem nolēma atgriezties un strādāt šeit, maksāt nodokļus. Tur vīru mēģināja visādi pierunāt, lai nebrauc prom, jo tiešām labi strādāja, bet viņš izšķīrās par atgriešanos Latvijā. Tagad ir pagājuši seši gadi. Šo gadu garumā pilnībā oficiālu darbu Latvijā viņš tā arī nav atradis. Vīrs ir šoferis.
Šogad dēls beidza 12. klasi un sāka strādāt. Līgums par minimālo algu, virsnormu un virsstundas maksāšot «uz rokas». Tā kā šajā uzņēmumā neviens no paziņām nebija strādājis, nezinājām nianses – izrādījās, alga netiek maksāta vispār; ja uzsūta Valsts darba inspekciju, tad samaksā. Līdz nākamajai pārbaudei. Puika aizgāja no darba, bet vēl tagad alga nav samaksāta. Viņš tur sāka strādāt tikai tāpēc, ka neprasīja darba pieredzi. Līdz tam darbu meklēja, bet – bez panākumiem, jo visur vajadzēja pieredzi. Interesanti, kā to iegūt bez darba? Ārzemēs tā nav, tāpēc cilvēki aizbrauc. Arī puika par to domā, jo pēc šādas pieredzes katram piedāvājumam ir pretjautājums: «Vai man samaksās?» Dēls darba piedāvājumu dabūja caur Nodarbinātības valsts aģentūru, tāpat vīram visi šofera darbi tiek piedāvāti Nodarbinātības valsts aģentūrā. Taču no 20 darba piedāvājumiem tikai viens bija oficiāls, un tas pats tikai tāpēc, ka iepriekšējais šoferis ilgi slimoja un sākumā viņu domāja atlaist, bet neatlaida, jo atsāka strādāt, kaut arī vēl bija slims.
Pati saskāros ar nodokļu nemaksāšanu jau 1995. gadā, un tas turpinās, jo darba devēju argumenti ir šādi: «Kam tev vajag maksāt nodokļus, mazāk taču paliek iztikai?!», «Negribi – nenāc, būs cits, kurš strādās. Vai tad tu esi vienīgais bezdarbnieks?!»
Vispirms jācīnās ar darba devējiem, jo cilvēkam jau nebūs iespēju nemaksāt nodokļus, ja piedāvātais darbs būs oficiāls. Tā bija kādā ārzemju uzņēmumā Jelgavā, kurā strādāju. Biju pat ļoti pārsteigta, labā nozīmē – ja visi būtu tādi, tad cilvēkiem negribētos braukt prom. Vai tie, kas aizbrauc, nav vēlējušies strādāt oficiāli? No manu radu un paziņu pulka vismaz 30 cilvēki ir prom tikai tāpēc, ka normālu darbu ar sociālajām garantijām šeit atrast nevar. Viņi ir aizbraukuši ar visām ģimenēm un strādā tur oficiāli – sāk kā vienkārši strādnieki un tad pamazām izaug, jo viņiem tur ir izaugsmes iespējas. Bet kas ir mums?»
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 % 
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 %