«Nereti, veidojot jubilejas koncertus, kori mēdz izpildīt savu iemīļotāko skaņdarbu virkni. Taču «Zemgale», manuprāt, nav parasts koris, tāpēc arī jubilejas koncertam esam sagatavojuši ko īpašu – izveidojuši muzikālu stāstu, tajā iekļaujot tikai latviešu autoru skaņdarbus, caur kuriem atklāsim kora būtību un sniegsim pozitīvas emocijas,» tā par jauktā kora «Zemgale» 50 gadu jubilejas koncertu saka kora diriģente Zane Stafecka. Koris uz dzimšanas dienas koncertu ielūdz 12. novembrī pulksten 16 Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
Ritma Gaidamoviča
Tieši pirms 50 gadiem 18. novembrī uz pirmo mēģinājumu tagadējās Jelgavas Valsts ģimnāzijas zālē tikās Jelgavas pilsētas un rajona skolotāju koris «Zemgale», ko dibināja un vadīja maestro Imants Kokars. Kora diriģents no apmēram 300 potenciālajiem dziedātājiem korim izvēlējās 96 pedagogus. Kora dziedātāji, atceroties šo laiku, stāsta, ka strādāt pie I.Kokara esot bijis grūti. Mēģinājumi notikuši reizi nedēļā – sestdienās, turklāt visu dienu. Diriģents esot daudz bāries, taču strādājis no sirds un kārtīgi, panākot kvalitatīvu kora skanējumu. Pats maestro šodien atzīst, ka «Zemgales» dibināšana, viņaprāt, esot ielikusi pamatus koru kustības attīstībai. «Tas bija aizrautīgs laiks. Dziedāt gribētāju «Zemgalē» netrūka, diemžēl šodien tā vairs nav. Taču man ir patiess prieks, ka koris joprojām dzīvo,» tā I.Kokars.
«Es par viņiem pārdzīvoju arī šodien» Mainījušies laiki, cilvēki, un nu «Zemgalē» apvienojušies dažādu profesiju pārstāvji, taču mērķis palicis nemainīgs – dziedāt un sasniegt augstu rezultātu. Kori šo gadu laikā vadījuši 11 diriģenti, kopš 2010. gada – Z.Stafecka un Ingus Leilands. Vairāk nekā 13 gadus rūpes par kori uzņēmās Jelgavas Mūzikas vidusskolas skolotāja kora «Zvonņica» vadītāja Jeļena Vavilova, uzsverot, ka tas bijis skaists laiks. «Būdama jauna, azartiska, ar daudz iecerēm un lielu spēku, kopā ar kori gāzu lielus kalnus. Kaut arī neesmu kopā ar viņiem šodien, es par «Zemgali» domāju katru dienu. Arī šodien eju uz skatēm, pārdzīvoju par kori. Mēs varam lepoties, ka kori dibināja tāda spilgta personība kā I.Kokars, ka ar to strādājuši spilgti mūziķi un tam ir tik bagāta vēsture,» tā J.Vavilova, vēlot korim pie sasniegtā neapstāties un kāpt vēl augstāk savā sniegumā.
Koristi nedaudz izlutināti «Pēdējās desmitgades laikā koris ir pieradis pieņemt lielus mākslinieciskus izaicinājumus un ar azartiskām darbaspējām sekot izvirzītajiem augstajiem mērķiem. Koristi ir inteliģenti un nedaudz izlutināti šī vārda labākajā nozīmē. Tādēļ arī es jūtu lielu pienākumu turpināt korim piedāvāt augstvērtīgu repertuāru un profesionālu pieeju,» uzsver Z.Stafecka.
Jubilejas reizē «Zemgale» caur mūziku skatītājiem vēlas atklāt stāstu, kurā liela nozīme ir četrām krāsām – sudraba, zelta, sarkanai un melnai. Koncertā izskanēs tikai latviešu autoru dziesmas, bet stāstu palīdzēs izstāstīt Orests Silabriedis. «Pirmajā koncerta daļā esam izvēlējušies tautiski garīgu kormūziku – Ērika Ešenvalda, Emīla Dārziņa, Artura Maskata un Uģa Prauliņa opusus, savukārt otrajā daļā ļausim vaļu negausīgākām, jutekliskākām noskaņām, atskaņojot Pētera Butāna «Mīlestības dziesmas» kopā ar mūziķiem no «Tango Sin Quinto» un solistiem Eviju Martinsoni un Jāni Kurševu,» tā diriģente.
Jubilejā atvērs dārgumu lādi Viņa piebilst, ka katrs skaņdarbs, kas iekļauts koncerta programmā, nes savu temperamentu, savu īpašu emociju paleti. «Latviešu kormūzika ir vienreizīga, īsta dārgumu lāde. Šoreiz skaņdarbi ir izraudzīti tā, lai atklātu kora «Zemgale» daudzpusīgo iekšējo pasauli – trauslumu, spēku, svētumu, spītu un latviskumu. Piecu gadu desmitu laikā daudz piedzīvots, daudz stāstāmā sakrāts. To dzirdēsiet koncertā,» aicinot uz koncertu, saka Z.Stafecka.
Ko jums nozīmē koris «Zemgale»?
Ervīns Kaļass, «Zemgalē» no 1972. gada: «Koris – tā ir laba relaksācija, iespēja tikties ar cilvēkiem, iepazīt koru kultūru, īpaši emocionāli brīži, piedaloties Dziesmu svētkos. Dziedāšana rada možu noskaņojumu. Man ir bijusi tā iespēja ar «Zemgali» būt dažādos laika periodos, dziedāt ar dažādiem diriģentiem. Kas mainījies? Noteikti cilvēku skaits – agrāk bijām pat simts dziedātāji, bet nu – tikai mazliet vairāk par 30, taču, jāatzīst, jo mazāks koris, jo kvalitatīvāks dziedājums.»
Sandra Olava, «Zemgalē» no 2008. gada: «Neoficiāli korī esmu jau no 2006. gada, kad dziedāju 4. vidusskolas korī «Spīgana» un kopā ar «Zemgali» piedalījāmies dažādos projektos. Tad arī sapratu, ka mans nākamais koris būs «Zemgale». Piesaistīja viņu attieksme pret darbu, iespēja piedalīties vērienīgos projektos kopā ar lieliem orķestriem, slaveniem solistiem. Ir prieks, ka varu dziedāt pieredzes bagātajā korī, kuram jau 50. dzimšanas diena!»
Ilze Strikmane, «Zemgalē» no 1998. gada: ««Zemgale» – kolosāli cilvēki, hobijs un ārkārtīgi laba relaksācija pēc darba. Ar maziem pārtraukumiem dziedu jau 36 gadus. Ir gandarījums par paveikto – īpaši laikā, kad kori vadīja Aigars Meri, un ceru, ka «Zemgale» turpinās noturēt savu uzlikto augsto latiņu. Šodien korī jūtama paaudžu maiņa, kas ir vajadzīga. Arī man ir iezagusies doma, ka pēc jubilejas koncerta jāliek punkts, taču kaut kas iekšēji tomēr pievelk un saka: nē, Ilze, nevar iet prom, tā taču ir tava otrā ģimene!»
Nikolajs Isačenkovs, «Zemgalē» no 1967. gada: «Lai gan pēc gadiem jau vajadzētu arī no kora doties pelnītā atpūtā, pienākums to neļauj, jo nav jauno tenoru, līdz ar to esmu «Zemgalei» vajadzīgs. Vēl viena laba lieta, kas mani šeit saista, ir tā, ka dziedot es lēnāk novecoju, jo man jātur līdzi jaunajiem. Patiesībā koris ir tāda kā slimība – vajag tikai iesākt, un aiziet!»
Foto: Ivars Veiliņš
19.8 °C,
1.5 m/s,
94.5 % 
19.8 °C,
1.5 m/s,
94.5 %