26.5 °C, 2.3 m/s, 47.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPriekšstatu par Latvijas atpalicību dažkārt nosaka nevis realitāte, bet sabiedrības viedokļa līderu gaudulība
Priekšstatu par Latvijas atpalicību dažkārt nosaka nevis realitāte, bet sabiedrības viedokļa līderu gaudulība
20/10/2011

Priekšstatu par Latvijas atpalicību dažkārt nosaka nevis objektīvā realitāte, bet sabiedrības viedokļa līderu gaudulība, intelektuālā nevarība, mēģinājumi panākt savu interešu grupu mērķus uz valsts nomelnošanas rēķina un tamlīdzīgas parādības, biznesa portālam «Nozare.lv» atzīst «DnB Nord bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Priekšstatu par Latvijas atpalicību
dažkārt nosaka nevis objektīvā realitāte, bet sabiedrības viedokļa
līderu gaudulība, intelektuālā nevarība, mēģinājumi panākt savu
interešu grupu mērķus uz valsts nomelnošanas rēķina un tamlīdzīgas
parādības, biznesa portālam «Nozare.lv» atzīst «DnB Nord bankas»
ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš atgādina, ka Latvijas sliktās pozīcijas dažos
starptautiskajos indeksos daļēji nosaka mūsu pašu viedoklis par
sevi. Piemēram, «Transparency International» korupcijas uztveres
indekss, Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indekss daļēji
balstoties uz viedokļiem, tātad uz mūsu sabiedrības, atsevišķu
sociālo grupu, ekspertu skatījumu par situāciju Latvijā.

Savukārt Pasaules Bankas «Doing Business» pētījums, kurā Latvija
pērn pakāpusies par desmit pozīcijām, esot pilnībā balstīts uz
izmērāmām lietām, tātad precīziem mērījumiem par to, cik ilgs laiks
nepieciešams būvatļauju saņemšanai, ārējās tirdzniecības operāciju
veikšanai, cik tas maksā un līdzīgiem faktoriem.

Lai arī dažādo pētījumu objekti pārklājas tikai daļēji un tāpēc
nav precīzi salīdzināmi, pēc Strautiņa domām, vienalga ir zīmīgi,
ka «Doing Business» Latvija ir labākā no Baltijas valstīm, bet
lielā mērā uz sajūtām balstītajos indeksos parasti ir sliktākā.

«Diemžēl ekonomiskās situācijas un dažu mediju sliktās
pārvaldības dēļ novājinātā Latvijas žurnālistika nespēj darboties
kā pietiekami kvalitatīvs filtrs, kas mediju telpu attīrītu no
sēnalām un veidotu patiešām kvalitatīvu diskusiju par valsts
objektīvo situāciju un tās uzlabošanas iespējām,» uzskata
Strautiņš.

Ekonomikas eksperts par apsveicamu sauc Latvijas spēju pakāpties
«Doing Business» indeksā. Vienlaikus viņš piebilst, ka mēs varētu
kāpt vēl straujāk, ja vien Saeima nebūtu neattaisnoti kavējusies ar
Ekonomikas ministrijas sagatavotā Būvniecības likuma projekta
pieņemšanu, kas ierindotu Latviju starp pašām pirmajām valstīm
būvniecības atļauju saņemšanas kritērijā.

Kā ziņots, «Doing Business» 2012.gada pētījumā Latvija no
31.pozīcijas pērn pakāpusies uz 21.vietu 2012.gadā, liecina
informācija «Doing Business» mājaslapā.

Igaunija no 18.vietas nonākusi 24.vietā, savukārt Lietuva no
25.vietas uz 27.vietu.

Pasaules Banka «Doing Business» pētījumā aplūko uzņēmējdarbības
vidi 183 pasaules valstīs un veic tās novērtējumu desmit dažādos
uzņēmuma darbības posmos, sākot no uzņēmējdarbības uzsākšanas līdz
tās izbeigšanai.

LETA