Nupat startējusi Hipotēku un zemes bankas piedāvātā programma – atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai «Lec biznesā!». Konkurss notiek otro gadu, un pērn no Jelgavas saņemti 11 pieteikumi. Paralēli notiek arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais konkurss «Ideju kauss» – 2. kārtā iekļuvušas 15 idejas no Zemgales. Kādas ir jelgavnieku idejas un cik gatavi viņi ir uzsākt uzņēmējdarbību?
Ilze Knusle-Jankevica
Pagājušajā gadā konkursā «Lec biznesā!» tika saņemti 183 pieteikumi, tostarp 45 procenti jeb 82 pieteikumi no Rīgas, bet seši procenti jeb 11 pieteikumi no Jelgavas. Savukārt «Ideju kausā» šogad saņemtas teju 500 idejas, tostarp 33 no Zemgales.
Lai gan konkursu rīkotāji attiecībā uz idejām un to autoriem cenšas saglabāt konfidencialitāti, Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte norāda, ka idejas bijušas atšķirīgas – sākot no dažādiem pakalpojumiem, ar tirdzniecību saistītiem projektiem un beidzot ar ražošanu. Viņa uzsver, ka Hipotēku banka atbalsta dažādas biznesa idejas, galvenais, lai tās atbilstu Starta programmas nosacījumiem, kuros ir noteikts, kam aizdevums netiek piešķirts.
«Mēs meklējam un apbalvojam tās idejas, kas īstenojamas dzīvē. Tas, vai ideja ir inovatīva vai unikāla, ir pakārtoti,» uzsver projekta «Lec biznesā!» vadītāja Zane Štālberga.
Atsaucība – liela Kopumā gan Hipotēku banka, gan «Ideju kausa» organizētāji norāda, ka aktivitāte ir liela un daudzi patiešām ir gatavi pievērsties uzņēmējdarbībai. Piemēram, «Ideju kausā», kas notiek jau piekto gadu, pērn tika pieteiktas 677 idejas, no kurām izraudzītas 158 labākās. Uz to pamata arī izstrādāti biznesa plāni. «Ir daudz tādu piemēru, kad pretendents neuzvar konkursā, bet tik un tā atnāk uz banku, jo ir pārliecināts par savu ideju un vēlas to īstenot,» tā Z.Štālberga. Viņa norāda: «Lec biznesā!» ir papildu iespēja iegūt mentoru, mācīties un pilnveidoties, saņemt grantus jeb dāvinājumus pēc tam, kad uzņēmums jau būs nodibināts un darbosies.
Interesanti, ka konkursā «Lec biznesā!» vidējais idejas pieteicējs ir aktīvs jaunietis, vienlīdz bieži puisis vai meitene, pilsētnieks, 26 – 27 gadus vecs, ar vidējo vai augstāko izglītību, darba pieredzi privātajā sektorā. Izvēlētā uzņēmējdarbības joma atkarīga no darba pieredzes vai aizraušanās.
«Piedalīšanās konkursā ir veids, kā pārbaudīt sevi un savu biznesa ideju – nav jau obligāti jāuzsāk bizness. Daudzi iziet mācības un saprot, ka biznesa plāns vairs nav aktuāls vai arī atliekams uz laiku citu iemeslu dēļ. Arī tā gadās,» stāsta Z.Štālberga.
Izveidota Latvijā pirmā skūteru taksometru firma No tām idejām, kas jau ir realizētas, Hipotēku bankas pārstāvji kā interesantākās min SIA «Eco Spa», kas Vecrīgā izveidojusi salonu un piedāvā dažādas ekolietas, Latvijā pirmo skūteru taksometru firmu SIA «City Scooter», uzņēmumu, kas piedāvā paukošanās nodarbības, reklāmas aģentūru Valkā, automazgātuvi ar tvaiku mazpilsētā. Turklāt ne visas no šīm idejām ieguva naudas balvas. Piemēram, skūteru taksometru firma un paukošanās studija bija to ideju vidū, kam tika piesaistīts mentors, un jaunie uzņēmēji atzīst, ka tas bijis tiešām vērtīgi – pieredzējuša uzņēmēja padomi sākumposmā bijuši teju zelta vērtē.
«Jauniešiem, kuri nav pabijuši biznesa vidē, pašiem dažkārt ir sarežģīti novērtēt savas idejas finansiālo pamatotību, sava nākotnes uzņēmuma konkurētspēju, finansiālo atdevi un pelnītspēju. Tāpēc Hipotēku banka atbalsta ar bezmaksas konsultācijām, bezmaksas apmācībām, grantiem, laureāti saņem arī mentora palīdzību. Mūsu rīcībā ir daudz instrumentu, lai palīdzētu un atbalstītu jauno uzņēmēju,» tā S.Eglīte, piebilstot, ka lielākā daļa ideju ir orientētas uz vietējo tirgu un tikai tad, kad novērtēta konkurētspēja un biznesa specifika to atļauj, jaunie uzņēmēji sāk domāt par eksportu.
Tendence – pakalpojumu sniegšana Jelgavā ar topošajiem uzņēmējiem strādā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC). Centra Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone stāsta, ka jelgavnieki interesējas par iespējām, atbalsta veidiem un konkursiem, tomēr ne vienmēr viņi savu biznesu redz tieši pilsētā, piemēram, tādēļ, ka citā apdzīvotā vietā vecākiem pieder nekustamais īpašums, kas ļauj uzsākt biznesu ar mazākām izmaksām. Tāpat centrā vēršas tādi cilvēki, kuri nedzīvo Jelgavā, bet Jelgavu redz kā piemērotu vietu savam biznesam. Šobrīd esot vērojama tendence, ka topošie uzņēmēji orientējas uz pakalpojumu sniegšanu, tāpat aktivizējušies amatnieki un mājražotāji, kas ne tikai apsver iespējas veidot uzņēmumus, bet arī kooperējas savā starpā, tādējādi samazinot izdevumus par dalību izstādēs, gadatirgos. «Daudz runājam par to, ka nevienu darinājumu, ražojumu nevajag palaist pasaulē bez sava zīmola. Un tie, kuriem izdevies izveidot veiksmīgu zīmolu, arvien nopietnāk domā par zīmola, arī dizainparaugu aizsardzību,» norāda L.Miķelsone. Tāpat pēdējā pusgadā vērojama tendence, ka samazinās inovatīvo ideju īpatsvars, jaunie uzņēmēji kļuvuši piezemētāki un piedāvā praktiskas lietas, ko vieglāk pārdot, un nākotnē gūtā peļņa varētu kalpot par pamatu jau inovatīvām idejām.
L.Miķelsone lēš, ka apmēram puse no tiem, kuri ZRKAC apmeklēja uzņēmējdarbības pamatu kursus, reāli arī uzsākuši savu biznesu. Vēl apmēram 15 procenti no viņiem ir sākuši savu ideju realizēt, bet nav reģistrējuši uzņēmumu. Savukārt no tiem, kuri ierodas uz konsultācijām, uzņēmējdarbību uzsāk 75 procentos gadījumu.
Uzvarētājus vēl tikai noskaidros Lai gan abi konkursi ir dažādās stadijās, uzvarētāju noskaidrošana vēl priekšā. «Ideju kausa» 2. kārtas labākās idejas žūrijai tiks prezentētas 15. novembrī, bet 17. novembrī – apbalvošanas pasākums. Savukārt «Lec biznesā!» 12. decembrī tiks paziņoti tie, kas iekļuvuši konkursa 2. kārtā, bet uzvarētāji tiks nosaukti 24. janvārī.
Forma un nosaukums ir ļoti svarīgi Aiga Mikīte, Jelgava, SIA «Olias»: «Kad dibināju uzņēmumu, sapratu, ka tai jābūt juridiskai personai, jo tas ir būtiski, ja ir tālejoši plāni, bet vēl bija jāizlemj – IK vai SIA. Es pat izveidoju draugiem.lv diskusiju par šo tēmu, un tajā vairums atbalstīja SIA. Vienkāršoti sakot, izvēlējos dibināt SIA, jo tad ir mantas šķirtība un, ja rodas kādas materiāla rakstura problēmas, man nevar atņemt privāto mantu. Arī grāmatvedībā tas ir vieglāk.
Nākamais – nosaukums. Izdomāt labu nosaukumu nav nemaz tik viegli. Es sākumā biju izdomājusi citu nosaukumu, un, lai gan pirms tam «Lursoft» datu bāzē pārbaudīju, vai tāds nosaukums jau neeksistē, uzņēmumu reģistrā saņēmu atteikumu: tāds nosaukums tomēr bija. Negribēju nosaukumu, kas saistās ar pērlēm un rotām, un radās «Olias», kas ir atvasināts no manu bērnu vārdiem – Olivers un Alise. Jo firmas darbības joma varbūt kādreiz mainīsies.»
Dibināts: 2010. gada 8. martā. Nodarbošanās: rotaslietu izgatavošana un pārdošana interneta veikalā.
«Biznesa plāns ir bībele» Gatis Pastars no SIA «Livani Eko Group»: «Daudziem, īpaši jaunajiem, biznesa plāns šķiet bubulis. Bet svarīgi apzināties un saprast, ka to jau neraksta bankai, bet sev – biznesa plāns ir bībele, ceļvedis, kas rāda, kā nokļūt tur, kur vēlies būt. Tad, ja pēc gada nav sasniegti izvirzītie mērķi, var pārskatīt biznesa plānu, lai saprastu – tas uzrakstīts nepareizi vai firmas darbībā pieļautas kļūdas. Un sākas analizēšana jeb uzņēmēja domāšana: kā uzlabot darba izpildi.
Ideja ir atbilde uz problēmu. Tēvam garāžā stāvēja divas kastes ar sliekām, un viņš man teica: «Gati, izdomā kaut ko!» Un es izdomāju – ražosim sliekkompostu jeb slieku mēslus. Startējām konkursā «Lec biznesā!», bet mums atteica. Iespējams tāpēc, ka Starta programma neatbalsta lauksaimniecību. Sapratām, ka jāatrod, ar ko atšķirties no citiem. Un mūsu atšķirība bija tā, ka nevis ražosim slieku mēslus, bet nodarbosimies ar organisko pārstrādi – tas jau tas pats ir, jo slieku mēslu jeb biohumusa ražošanai izmantojam ēdināšanas uzņēmumu, lielveikalu pārtikas atkritumus.
Mums bija arī mentors – boulinga centra «Spāre» vadītāja Ivonna Ķezbere. Viņa mums tiešām reāli palīdzēja, piemēram, ar kontaktiem. Gribējām ar savu produkciju tikt iekšā veikalu tīklā «Depo», bet nevarējām atrast, ar ko lai sazinās, ar ko lai runā. Ieminējos par to Ivonnai, un izrādījās, ka viņa «Depo» cilvēkiem deva atlaides jubileju svinībām. Viņa mūs saveda kopā.» Dibināts: 2010. gada rudenī. Nodarbošanās: ražo organisku mēslošanas līdzekli biohumusu.
««Ideju kausā» pārbaudīju sevi» Ilze Apsīte, Jelgava, SIA «Ducis Variations»: «Biznesa ideja pie manis atnāca reizē ar manu meitu. Logopēds mums teica, lai atrodam spēli, kur var šūt, bet konstatēju, ka veikalos nav atbilstošu rotaļlietu, turklāt bērniem jau nepārtraukti vajag ko jaunu. Tā radās somiņa ar šņori, ar kuru var mācīties vērt, siet, pogāt, arī radošo un loģisko domāšanu. Tā ir viegli pārveidojama. Man ir doma veidot kolekciju vienotā krāsu gammā – dažāda veida somas, telefona maciņus, makus, maisiņus, mapes. Tā kā biju jau sākusi domāt par savu biznesu, nolēmu piedalīties «Ideju kausā». Konkursā startēju ar divām idejām – tekstilizstrādājumiem un atjaunojamajiem energoresursiem. Ar abām tiku arī pusfinālā. Abus biznesa plānus rakstīju, lai mācītos, saprastu nianses. Tagadējā uzņēmuma biznesa plāns man bija jau trešais, bet šo es rakstīju ar domu: es to darīšu vienalga – būs vai nebūs atbalsts. Sapratu arī, ka biznesa plāns ir ļoti būtisks investoru piesaistē, lai gan pagaidām kredītu neesmu ņēmusi, jo vispirms ir jāsaprot noiets – kamēr ieguldītais nesāk nākt atpakaļ, liela uzdrošināšanās būtu strādāt ar svešu naudu.»
Dibināts: 2011. gada 6. jūnijā. Nodarbošanās: daudzfunkcionālu tekstila izstrādājumu izgatavošana bērniem.
Kādi pedagogiem iekrājumi? Antra Borusa, Jelgava, SIA «Zaļais ābolītis»: «Uzņēmumu dibināju kopā ar partneri Baibu Zacepinu. Abas esam pedagoģes – es esmu skolotāja, Baiba – pirmsskolas pedagoģe. Sākām no nulles, jo kādi gan pedagogiem var būt iekrājumi? Lai iegūtu finansējumu, izmantojām Starta programmu. Biznesa plānu rakstījām sev, domājot: ja neatbalstīs, vismaz norādīs uz kļūdām. Secinājām, ka biznesa plāns pēc uzrakstīšanas noveco, patiesībā pat plāna tapšanas laikā daudz kas mainījās un tas bija jāpielāgo. Zinot, ka ar cipariem galā netiksim, pieaicinājām grāmatvedi, lai izveido mums biznesa plāna skaitļu daļu, protams, ar domu, ka arī turpmāk sadarbosimies. Visu šo laiku arī pašas izglītojamies un studējām mārketingu, lietvedību, personālvadību, uzņēmējdarbību.
Jūnijā centrs sāka darboties. Tagad atskatoties mums ir radušies daži secinājumi. Pirmkārt, nevajag klausīties cilvēkos, kuri saka, ka nekas neizdosies, ja viņi paši pat nekad nav mēģinājuši uzsākt savu biznesu, pat ja tie ir ģimenes locekļi. Otrkārt, dzelzs ir jākaļ, kamēr karsta – ja klients ir izrādījis interesi, nedrīkst viņu palaist, ir jāstrādā ar viņu, kamēr noslēgts līgums. Treškārt, nevajag sākt strādāt, ja viss nav pabeigts. Kad centrs vēra durvis, mums vēl nebija visas gultiņas, un pieļauju, ka kādu klientu tas noteikti aizbiedēja. Ceturtkārt, vajag rēķināties ar pesimistiskākajām prognozēm, bet saglabāt cerību. Mēs patiešām pārliecinājāmies, ka plānotie izdevumi jāpareizina vismaz ar divi – ja bijām rēķinājušas izdot 200 latus, beigās izdevām 400.»
Dibināts: 2011. gada aprīlis. Nodarbošanās: bērnu rotaļu un attīstības centrs
Ideja Nr.1: IT izmantošana biškopībā Autors: Aleksejs Zacepins Būtība: izmantojot informācijas tehnoloģijas, datorvadības risinājumus un temperatūras mērīšanas sistēmu, nodrošināt bišu ziemošanas procesu, kura laikā biškopis varēs individuāli uzraudzīt katru bišu stropu reālā laikā.
Ideja Nr.2: maiņas punkts – labu pret labāku! Autore: Ieva Zemīte Būtība: maiņas punkts – vieta to lietu apmaiņai, kuras pašam kļuvušas liekas, bet varbūt kādam citam ir vajadzīgas. Darījuma maksa ir viens lats. Klients atnes savu lietu, samaksā latu un dodas prom ar to, ko vietā ir izvēlējies no maiņas punkta. Netiek pārdotas lietas, bet iespēja apmainīt. Ja klients vienkārši vēlas atbrīvoties no kaut kā, bet tobrīd maiņas punktā nav nekā kārota, viņš var saņemt kuponu par to, ka ir atdevis lietu, un izmantot to citā laikā. Pirmos maiņas punktus plānots atvērt Dobelē (ap 10 000 iedzīvotāju) un Jelgavā (ap 60 000 iedzīvotāju, no kuriem 10 procenti ir studenti).
Komentārs: «Ideja radās, domājot, kādā veidā varētu palīdzēt ģimenēm nodrošināt bērniem un skolai nepieciešamo, jo lietu lietošanas laiks ir tik īss un jau pēc dažiem mēnešiem iegādātā lieta neder, nav vairs vajadzīga. Nauda figurē tikai kā ieejas biļete, jo idejas pamatā ir princips no naturālās saimniecības – mainu to, kas man ir, pret kaut ko, kas ir citam un ko man vajag.» Ideja Nr.3: lietvedības programmas izstrāde Autore: Nataļja Buļipopa Būtība: programma palīdzētu nodrošināt lietvedības dokumentu kārtošanu, paraugu pieejamību, bet viena no svarīgākajām tās funkcijām būs programmas paziņojumi par arhīvā nododamo lietu kontroli.
Komentārs: «Ideja radās, sekojot līdzi likumdošanai. Jaunais Arhīvu likums paredz, ka visiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem, ārstiem, notāriem un citiem, kuriem ir privātprakse, jānodrošina lietvedības kārtošana, lai tā būtu uzskatāma un saprotama. Šī programma būtiski atvieglos viņu darbu.»
Foto: Ivars Veiliņš
27.7 °C,
2.1 m/s,
51.6 % 
27.7 °C,
2.1 m/s,
51.6 %