Pārrauts gāzesvads, ūdensvada pievads vai bojātas citas apakšzemes komunikācijas – no šādas situācijas intensīvu būvdarbu laikā izvairīties ir grūti. Uzņēmēji norāda, ka ir apgrūtinoši strādāt apstākļos, kad «uz papīra uzzīmētais» komunikāciju plāns atšķiras no faktiskās situācijas dabā, arī komunikāciju turētāji neatbilstību iespējamību nenoliedz, taču uzsver: ja būvnieki ievēro visus noteikumus, no avārijas situācijām var izvairīties.
Sintija Čepanone
Pēdējo nedēļu laikā Jelgavā fiksēti divi gadījumi, kad, veicot būvdarbus, pārrauts gāzesvads. Par laimi, gāzes noplūdi operatīvi izdevies novērst, taču notikušais aktualizējis jautājumu par būvnieku un komunikāciju turētāju atbildību. «Daudzviet pilsētā ir vecās komunikācijas, par kuru atrašanos mums informācijas nav, jo nereti arī paši infrastruktūras turētāji nepārzina savus tīklus. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ rakšanas darbu laikā gadās piedzīvot avārijas situācijas. Protams, atsevišķos gadījumos nevar noliegt arī būvnieku paviršo attieksmi, tieši tādēļ jau pašlaik, izsniedzot rakšanas darbu atļauju, daudz stingrāk tiek kontrolēts tas, vai uzņēmējam ir vienošanās ar komunikāciju turētājiem un atbilstoši sertifikāti – saņemot rakšanas darbu atļauju, obligāti ir jāuzrāda attiecīgie apliecinājumi, lai arī mēs būtu droši par to, ka darbus veiks sertificēts speciālists, kas uzņemas pilnu atbildību par savu darbu. Savukārt sadarbība ar komunikāciju turētājiem darbu procesā jau ir būvnieka pienākums,» uzsver pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns. Lielāko bīstamību rada rakšanas darbi, kas notiek gāzesvada tuvumā, jo tie saistīti ar papildu risku un var apdraudēt apkārtējo drošību.
«Jāatzīst, ka līdzšinējā sadarbība ar infrastruktūras turētājiem izveidojusies laba. Pozitīvi, ka, rekonstruējot ielas, viņi šo situāciju izmanto, lai sakārtotu savus tīklus, un rezultātā mēs iegūstam sakārtotas komunikācijas un pilnīgu priekšstatu par apakšzemes komunikāciju izvietojumu mūsu pilsētā. Turklāt, nododot objektu, būvuzņēmējam pašvaldībai jāiesniedz rekonstruētās ielas aktualizētais topogrāfiskais plāns, kurā precīzi atspoguļota reālā situācija,» tā A.Baļčūns, norādot, ka tas atvieglos potenciālos rakšanas darbus nākotnē.
«Aktīvā pilsētā, kāda ir Jelgava, sīkas avārijas notiek pāris reizes mēnesī, taču tie ir salīdzinoši nebūtiski gadījumi, piemēram, būvdarbu laikā pārrauts maza diametra ūdensvads vai kāds pievads. Šādas situācijas tiek atrisinātas, savstarpēji vienojoties, jo, jāatzīst, ne vienmēr vainojams ir būvdarbu veicējs,» situāciju skaidro SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna. Viņš norāda, ka ģeodēziskie uzmērījumi veikti dažādos laika posmos, ūdens un kanalizācijas tīkli var būt savulaik neprecīzi norādīti vai izbūvēti neatbilstoši projektam, tādēļ šādos gadījumos daļu atbildības uzņemas arī «Jelgavas ūdens». «Šī situācija izveidojusies vēsturiski – agrāk tīklus apsaimniekoja rūpnīcas un citi resori, tādēļ pat mums nav pilnīgas informācijas par esošajiem tīkliem, kas būvēti padomju gados. Tāpēc gadās, ka darbu gaitā atklājas komunikācijas, kas nav uzrādītas nevienā shēmā,» tā V.Juhna.
Arī «Lattelekom» pārstāve Līga Bite norāda, ka kļūmes, kas skar uzņēmuma kabeļus, tiek novērstas, savstarpēji vienojoties, jo lielākoties tās rodas būvnieku neuzmanības dēļ un vairumā gadījumu nav būtiskas.
Taču visā Latvijā skaļāk neapšaubāmi izskan gadījumi, kas saistīti ar «Latvijas gāzes» (LG) komunikācijām, un arī Jelgavā pēdējo nedēļu laikā notikuši divi šādi negadījumi: gāzesvads pārrauts Lāču un Vidus ielas krustojumā, kur SIA «Novators» raka caurteku, un Raiņa ielā, kur rekonstrukcijas darbu gaitā pie 3. nama aizķerta gāzes īscaurule, kas topogrāfijā nebija norādīta. «Esam izvērtējuši notikušā apstākļus Lāču un Vidus ielas krustojumā un vērsīsimies policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Šajā gadījumā rakšanas darbu gaitā pārkāpti vismaz divi būtiski nosacījumi: darbi nenotika «Latvijas gāzes» darbinieku klātbūtnē un raka ar ekskavatoru vietā, kur to drīkstēja darīt vienīgi ar lāpstu. Par Raiņa ielā notikušo kriminālprocess netiks uzsākts,» informē LG preses sekretārs Vinsents Makaris. Kaut arī LG nenoliedz, ka ne vienmēr faktiskā situācija sakrīt ar topogrāfijā norādīto, LG Jelgavas iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš ir strikts: «Abos gadījumos Jelgavā nav nekāda sakara ar to, ka gāzesvadi ir izbūvēti sen vai uzrādīti neprecīzi, jo būvnieki nav ievērojuši vienošanos, kas paredz: no gāzesvada divus metrus uz katru pusi un dziļāk par 30 centimetriem no ceļa virsmas rakšanai jānotiek ar rokām, līdz gāzesvads ir atsegts.»
«Problēmas lielākoties rodas tad, ja komunikāciju turētāju pārstāvji savas komunikācijas – gan atrašanās vietu, gan dziļumu – var uzrādīt tikai aptuveni vai arī ja apkārt tām ir sabērti akmeņi vai būvgruži. Tos atrakt ar lāpstu atsevišķos gadījumos pat fiziski nav iespējams. Taču tā nav tikai problēma Jelgavā,» saka «Novatora» pārstāvis Dmitrijs. Uz to norāda arī «Igates» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, skaidrojot, ka gāzes noplūde Raiņa ielā notika nevis tāpēc, ka neatļautā dziļumā rakts ar kausu, bet gan tāpēc, ka, atrokot grunti, gāzesvads aizķerts ar būvgružiem. «Taču es negribētu to definēt kā problēmu – ar šādu situāciju iespējamību ir jārēķinās intensīvu būvdarbu laikā, lai arī cik uzmanīgi strādātu. Tieši tādēļ ir svarīga sadarbība ar atbildīgajiem dienestiem, lai ikvienu aizķeršanos operatīvi varētu atrisināt, līdz minimumam samazinot iespējamos riskus. Mēs arī nevaram vainot komunikāciju turētājus par neprecīzo topogrāfiju, jo apzināmies reālo situāciju – dabā nobīdes «no papīra» situācijā, kad topogrāfija veikta vēl padomju gados, ir neizbēgamas,» tā M.Peilāns. Taču gāzesvads nav vienīgā komunikācija, kas būvniekiem liek strādāt ar īpašu atbildību. Piemēram, rekonstruējot Raiņa ielu, «Lattelekom» noteicis, ka tur kabeļu kanalizācija jāsaglabā esošajā stāvoklī. «Šī ir vēl vecā azbesta kabeļu kanalizācija, kuras stāvoklis nav no tiem labākajiem, taču uzņēmums, atšķirībā no citiem komunikāciju turētājiem, to mainīt negrasās. Bet darbu laikā to vispār neaizskart fiziski nav iespējams. Mēs, protams, cenšamies visu darīt ļoti rūpīgi, taču zināms risks vienalga pastāv,» situāciju ieskicē SIA «Kulk» valdes loceklis Jānis Melbārdis, akcentējot: būvdarbu gaitā būtiskākais ir atrast kopīgu valodu ar komunikāciju turētājiem. «Citādi būvdarbi nav iespējami, jo, ja visas apakšzemes komunikācijas būtu jāsaglabā esošajā stāvoklī, rakšanas darbi tiktu paralizēti,» rezumē J.Melbārdis.
Foto: Ivars Veiliņš
26 °C,
2 m/s,
49.5 % 
26 °C,
2 m/s,
49.5 %