Šodien, 11. oktobrī, ir latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna 163. dzimšanas diena. Divu dienu svinības ar septiņām izrādēm aizvadītas jau nedēļas nogalē, taču šodien – viņa īstajā dzimšanas dienā –, noliekot ziedus pie Ā.Alunāna pieminekļa, cieņu viņam izrādīja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Alunāna muzeja darbinieki un daži jelgavnieki. Bet pēcpusdienā Ā.Alunāna muzejā atklātas piecas jelgavnieces Guntas Micānes lugu grāmatas – «Klēts», «Rija», «Nellijas Jāņi», «Skaista mana brāļa sēta» un «Meiteņu ballīte».
Ritma Gaidamoviča
Jāteic, ka šogad piemiņas brīdis mazliet atšķīrās no iepriekšējiem gadiem, jo Alunāna piemineklis stāv bez bareljefa, kurā attēlots viņa portrets. Bareljefu teju pirms trim nedēļām nozaga. Tiesa, tas šobrīd ir atrasts, taču sabojāts, un vēl nav konkrēti zināms, kad tas tiks atjaunots un nolikts vietā. Tieši šī iemesla dēļ Ā.Alunāna muzeja direktore Maija Matisa šoreiz dzimšanas dienas uzrunā runāja par pieminekļa vēsturi.
«Ar pieminekli atkal ir problēmas. Zinu, ka Ādolfam patīk jokot, tāpēc es smejos, ka šis ir paša teātra tēva joks, lai mēs par viņu neaizmirstu un runātu. Proti, kara laikā bareljefs pazuda un 1956. gadā tika atjaunots: bareljefu atrada kāds metāllūžņu punkta darbinieks – kraujot metālu kravas mašīnā, nokrita ovāla plāksne – Alunāna bareljefs, kuru viņš, godīgs būdams, nogādāja pilsētas vadībai,» stāsta M.Matisa. Bareljefu uzlika atpakaļ, taču 2001. gadā pieminekli vēlreiz piemeklēja nelaime – atkal tika nozagts bareljefs. Par laimi, muzejā bija saglabājies ģipša atlējums, tāpēc varēja izveidot jaunu. «Visa tauta runāja par šo zādzību un atcerējās Alunānu. Tagad, pēc desmit gadiem, teātra tēva piemineklis atkal ir cietis – kāds negodīgs, mantkārīgs cilvēks nozaga bronzas bareljefu. Skumji. Piemineklis ir uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem, par to esam atbildīgi visi, tas pieder mums, tas pieder mūsu vēsturiskajai piemiņai,» tā M.Matisa. Šobrīd muzejnieki no ārzemēm atgriežamies gaida Jāni Strupuli, lai konsultētos ko darīt ar sabojāto bareljefu.
Katru gadu Alunāna dzimšanas dienā muzeja darbinieki aizņemas kādu tēmu no Ā.Alunāna radošā un bagātīgā mantojuma. Šoreiz tā ir dramaturģija, to sasaistot ar jelgavnieces G.Micānes piecu lugu grāmatas atvēršanas svētkiem. Ā.Alunāns ir bijis tas, kurš Rīgas Latviešu biedrībai ierosinājis izsludināt lugu konkursu. «Alunāna festivālā Tērvetes amatierteātris «Trīne» festivālā rādīja Annas Brigaderes lugu «Sievu kari ar belcebulu», kurai kuplejas sarakstīja tieši Gunta Micāne. Lai to izdarītu, viņa pētījusi un iedvesmu smēlusies tieši Alunāna žanriskajās kuplejās,» stāsta M.Matisa.
Šodien Alunāna memoriālajā muzejā atklātas piecas G.Micānes jaunākās grāmatas – piecas lugas: «Klēts», «Rija», «Nellijas Jāņi», «Skaista mana brāļa sēta» un «Meiteņu ballīte». «Patiesībā neticēju, ka man var sanākt arī lugas. Taču šogad iznāca manas «Lielās blēņas», kas izdevniecībai «Drukātava» ļoti iepatikās. Atklāju, ka man ir vēl, un viņi teica: «Ko tad gaidām? Laižam ārā!» Tā jau šobrīd Jāņa Rozes grāmatnīcās ir pieejamas manas piecas jaunākās grāmatas ar vienotu nosaukumu «Lauku kvintets»,» stāsta autore. Šobrīd grāmatas sasietas ar linu šņorīti, taču jau drīzumā tās tiks ievietotas īpašā kārbiņā. Jāpiebilst, ka šobrīd visas lugas, izņemot «Riju», jau ir iestudējuši dažādi Latvijas amatierteātri. «Mūsu amatierteātri saka, ka «Rija» viņiem esot pa smagu, tāpēc mana meita Dace, kura šobrīd dzīvo ASV, teica: ja Latvijā to neiestudēs, viņa Bostonā atjaunos latviešu amatierteātri un to iestudēs,» tā G.Micāne.
Foto: Ivars Veiliņš
22.8 °C,
0.8 m/s,
75 % 
22.8 °C,
0.8 m/s,
75 %