Līdz 6. novembrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde «Jelgavā izdotās grāmatas». To muzejs veidojis sadarbībā ar jelgavnieku grāmatu kolekcionāru Jāni Vilku. Muzejā skatāmi tikai daži desmiti viņa dzīves laikā savākto izdevumu, kas iespiesti tieši Jelgavā, tostarp likumi, pasaku grāmatas un kalendāri. Taču J.Vilka pūrs ir daudz lielāks – viņa māja ir kā bibliotēka, kur istabās plauktos sakārtoti tūkstošiem izdevumu, kurus rakstījuši latvieši, kuros rakstīts par latviešiem vai kuriem ir kāda saistība ar Jelgavu. Tā ir viņa garīgā vērtība, vēstures glabātuve.
Ritma Gaidamoviča
Kā saka pats kolekcionārs: «Tas nebija tā, ka vienu dienu izdomāju: ah, es tagad krāšu grāmatas! Mani vecāki bija skolotāji un jau pakāpeniski no bērnības radināja pie grāmatām, studiju gados – 1965. gadā – liktenis saveda kopā ar grāmatu draugiem, un tā viss palēnām sākās, jo sapratu, ka grāmata ir liela vērtība un tieši izdevumi uzkrāj mūsu vēsturi,» stāsta J.Vilks. Teju 50 gadu laikā viņam mājās iekārtota sava bibliotēka, kur atrodamas grāmatas, žurnāli un avīzes. Viņu interesē izdevumi, ko sarakstījuši latvieši un kuros rakstīts par Latviju, latviešiem, īpaši vēsturiski darbi. Piemēram, J.Vilks grib iegūt visas rakstnieka Anšlava Eglīša grāmatas – divas vēl trūkstot, no kurām vienai gan bijis mazs metiens un atrast to pastāvot maza cerība. Lielu darbu J.Vilks ieguldījis, arī meklējot un vācot tieši Jelgavā iespiestos darbus, un droši var teikt, ka viņam ir bagātākā kolekcija. Lai arī viņa kolekcija mērāma tūkstošos iespieddarbu un cilvēkiem noteikti būtu ko tajā redzēt, līdz šim tikai vienu reizi viņš ar savām grāmatām piedalījies izstādē. Šī ir otrā.
300 dažādu nosaukumu avīžu «Mani interesē ne tikai grāmatas, bet arī avīzes un žurnāli. Manuprāt, avīzes ir vēstures dienasgrāmata, kas ir jāglabā, lai zinātu kaut vai to, kas pirms gada pilsētā un valstī notika. Tās ir atmiņas. Zinu, ka jau nākamgad daudzviet nevarēs atrast, piemēram, pilnu «Dienas» komplektu, bet man tas ir,» atzīst J.Vilks. Vecākais avīžu komplekts, kas ir viņa bibliotēkā, – laikraksts «Rigische Anzeigen», kas iznācis 1760. un 1761. gadā. Bet pavisam kolekcionāra rīcībā ir apmēram 300 dažādu nosaukumu avīžu komplekti, piemēram, «Brīvā Latvija», vācu laika «Tēvija». Šobrīd viņš pats abonē teju visus Latvijas nacionālos laikrakstus, vien «Neatkarīgo Rīta Avīzi» atnesot kaimiņš.
ASV nopirkti Jelgavas kalendāri Par katru izdevumu, kā tas nonācis pie kolekcionāra, ir savs stāsts. Te kaimiņš atnesis, te draugi atgādājuši, te kas iemainīts ar citu kolekcionāru, te dāvanā saņemts. «Atceros, 70. gadu sākumā man grāmatu izdevēja Jēpes meita piezvanīja un jautāja, vai nevēlos paskatīties, kas tēva grāmatu plauktos. Speciāli izīrēju «Volgu», braucu uz Cēsīm pēc grāmatām, pilnu bagāžnieku piekrāmēju,» stāsta J.Vilks. Bet pēdējā grāmata iegādāta pērn interneta veikalā «Ebay». «Man izdevās no ASV nopirkt Jelgavas kalendāru komplektu no 1709. līdz 1800. gadam – iekšā 16 kalendāri! Tieši šajā komplektā ir slavenā vecākā Jelgavas panorāmas bilde, kas daudz izmantota,» stāsta kolekcionārs, piebilstot, ka komplektu, vēl aizņemoties naudu, nopircis par 400 dolāriem, turklāt izrādījies, ka 50 lati jānomaksā muitas nodoklis. Arī pa bēniņiem staigāts, taču tur esot sliktas kvalitātes grāmatas. J.Vilks atzīst, ka naudas izdots daudz. «Taču grāmatām man nav žēl. Bet, ja par 50 latiem jāpērk bikses, tad staigāšu ar vecajām,» smaidot atzīst kolekcionārs.
Cik latviešiem no likumiem zināt Runājot tieši par Jelgavas izdevumiem, viņš norāda, ka tie lielākoties atrasti citviet Latvijā un ārzemēs. Sākumā Jelgavā grāmatizdevēji galvenokārt naudu pelnīja ar reliģisko literatūru. Te gan jāpiebilst, ka to iespiest varēja tikai priviliģētie grāmatu izdevēji. Pirmie iespieddarbi mūsu pilsētā iespiesti Karnāla iespiestuvē 1660. gadā, pamatā – hercoga apsveikumi. Vēlāk izdots viens no pirmajiem latviešu žurnāliem «Latviska Gadagrāmata». Pēcāk iespiesti arī likumi, piemēram, «Likumi no ceļu un tiltu būvniecības», un tur minēts, ka jātur ceļi kārtībā – ja nevar sataisīt, tad ceļš jātaisa citur; ja kariete brauc pa ceļu, zāle un koki skaras pie karietes, tad divu asu platumā jāiztīra ceļa malas. 1805. gadā «Meža likumi» – ar piebildi maziem burtiņiem «Cik latviešiem no tiem zināt vajag». Tad jau arī pasaku grāmatas, mācību grāmatas, daiļliteratūras izdevumi.
Pret grāmatām izturas pavirši Vecākā grāmata J.Vilka kolekcijā ir 1584. gadā izdots «Rūsova hronikas» pirmizdevums. «Nereti man jautā: «Kāpēc tu vāc to visu, tam taču ir bibliotēkas?!» Skumji, taču bibliotēka, manuprāt, pret krāšanu izturas pavirši. Paiet zināms laiks, daļu grāmatu lasītāji ilgi nav ņēmuši, un tās noraksta un izmet. Pats 1989. gadā Zinātniskās bibliotēkas tādos plauktos desmit ļoti vērtīgas grāmatas atradu. Vai tas ir normāli, ka Jelgavas bibliotēkā nav pilni komplekti pilsētā iznākušo avīžu?!» jautā kolekcionārs, piebilstot, ka pēckara gados provincēs bibliotēkas izveidotas tieši no privāto kolekciju krājumiem. J.Vilks atzīst – viņu apbēdina fakts, ka arī cilvēkiem šodien grāmata ir mazā vērtē. «Mana paaudze ir izaugusi ar tām, zina, kas tā par bagātību, taču, kad jaunākiem pajautā, kādu grāmatu pēdējo izlasīja, viņi stāv, brīnās un smaida. Internets ir pārņēmis visu. Jā, arī tā ir milzīga bagātība, taču mēs nereti nemākam ar to apieties, lai kļūtu inteliģentāki,» spriež J.Vilks. Taču viņš ir pārliecināts, ka tas mainīsies tad, kad augs cilvēku dzīves līmenis. «Kad cilvēkiem vairs nebūs tik daudz jādomā, kā samaksāt rēķinus, ko ēdīs, celsies viņu dzīves līmenis ne tikai materiāli, bet arī garīgi, un tad arī grāmatām būs lielāka nozīme. Tiesa, nevar arī noliegt, ka šodien tās ir ļoti dārgas. Bez desmit latiem labu grāmatu nevar nopirkt,» tā J.Vilks.
Jelgava – daudzkārt pirmā Kolekcionāram ir iecere izveidot arī Jelgavas grāmatu izstādi ar mazliet citādāku skatījumu. Proti, pie katras no grāmatām iegūt arī klāt tā laika bildes, lai cilvēkiem ir iespēja arī vizuāli saprast, kas tas par laiku bijis. «Arī grāmatniecības nozarē mēs varam teikt, ka Jelgava ir pirmā – Jelgavā iespiesta pirmā latviešu avīze, pirmais žurnāls «Pagalms», Krišjāņa Barona dainu pirmās trīs burtnīcas, pirmā grāmata Latvijā, kurā ir daudz krāsainu ilustrāciju, un tā apskatāma arī izstādē. Manuprāt, arī ar to mums vajadzētu lepoties,» uzsver J.Vilks.
Foto: Ivars Veiliņš
7.3 °C,
4.3 m/s,
96.1 % 
7.3 °C,
4.3 m/s,
96.1 %