Lai gan Latvijā arvien vairāk jauniešu interesējas par studijām Vācijā, šīs dienas tikšanās Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) rosina domāt, ka visai maz Jelgavas skolēnu pagaidām skatās šīs valsts virzienā vai arī mācību gada sākumā viņiem vēl nav aktuāls jautājums, ko darīt pēc vidusskolas. Proti, tikšanos, kurā varēja uzzināt par augstākās izglītības iespējām Vācijā, apmeklēja tikai pieci skolēni.
Ritma Gaidamoviča
SIP jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle gan atzīst, ka iepriekš interese bijusi lielāka. Lai noskaidrotu ko vairāk par iestāšanos augstskolā, par dokumentiem, kas nepieciešami, par dzīvošanas jautājumiem, semināru apmeklēja Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolnieces Jana Grīsle un Annija Sērmūksle. Viņas mācās 12. klasē un jau šobrīd ir izpētījušas vairākus augstskolu piedāvājumus Vācijā, nopietni apsverot domu pēc vidusskolas beigšanas doties uz Vāciju. «Uzskatu, ka Latvijā ir neadekvāti augsta maksa par augstāko izglītību, tieši tālab arī skatos Vācijas virzienā. Vēlos studēt sabiedriskās attiecības. Jā, daudz ir dzirdēts, ka tur dzīve dārga, taču esmu izpētījusi situāciju – patiesībā tā nemaz nav. Mēnesī, lai norēķinātos par dzīvesvietu, paēstu, nopirktu apģērbu un vēl ierēķinātu naudu izklaidei, papildu mācību materiāliem un transportam, nepieciešami apmēram 600 eiro, bet mācības semestrī maksā 500 eiro. Daudzviet pat par mācībām vispār nav jāmaksā,» stāsta Jana, piebilstot, ka līdz ar atvērto darba tirgu Vācijā paveras plašākas iespējas arī strādāt, un daudzi studenti to dara. A.Sērmūkslei bijusi arī doma doties mācīties uz ASV, taču tas ir tālu no Latvijas, tālab šobrīd tiek apsvērta doma par biznesa un ekonomikas studijām Vācijā. «Jāpiebilst, ka ASV papildus studijām aizliegts strādāt. Ja esi students, tad tikai mācies, nevis strādā,» piebilst A.Sērmūksle. Abas meitenes nenoliedz, ka studijas ārzemēs nākotnē noteikti pavērs plašākas iespējas.
Jauniešus par studiju iespējām Vācijā, programmu izvēli, pieteikšanās nosacījumiem un kārtību, izmaksām un citām lietām iepazīstināja Ieva Dzelme no Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD). Viņa atzīst, ka pēdējos gados arvien vairāk jauniešu vēršas dienestā pēc informācijas par studijām Vācijā. «Statistika, cik daudz Latvijas jauniešu iestājušies Vācijas augstskolās, mums netiek veikta. Taču zinu, ka viņi mācās šajā valstī, jo ne reizi vien pie mums vērsušies jaunieši, kuri saņēmuši apstiprinājumu, ka ir uzņemti, un lūdz mums palīdzību un padomu, ko un kā darīt tālāk,» stāsta I.Dzelme. Viņa piebilst, ka arvien vairāk arī Latvijas studentu izvēlas doties uz Vāciju mācīties kādā apmaiņas programmā un piesakās dzīvošanas stipendijai. I.Dzelme akcentē: dodoties studēt uz Vāciju, skolēniem jārēķinās, ka daudz būs jāstrādā patstāvīgi. «Ja Latvijā daudz laika tiek tērēts, sēžot lekcijās, Vācijā ir daudz praktisko darbu, laboratorijas darbu un individuālais darbs. Viņi tiešām studē,» tā I.Dzelme.
Savukārt Diāna Vaivode, kura pārstāv Mēklenburgas – Priekšpomerānijas Augstskolu kontaktbiroju, seminārā stāstīja par šīs federālās zemes augstskolām.
7.6 °C,
2.1 m/s,
85.3 % 
7.6 °C,
2.1 m/s,
85.3 %