Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki šodien veic kratīšanas ar nacionālo aviosabiedrību «airBaltic» saistītos uzņēmumos.
Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumu darbinieki, vaicāti, vai KNAB veic kratīšanas, norādīja, ka nevar izpaust nekādu informāciju. Kāds uzņēmuma darbinieks, jautāts, kas tiek meklēts, atbildēja: «Laikam dažādi līgumi».
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza kratīšanu veikšanu.
«Informāciju par atsevišķām veiktajām vai veicamajām procesuālajām darbībām KNAB nav tiesīgs atklāt, jo saskaņā ar likumu tas ir izmeklēšanas noslēpums un tā ir pieejama tikai likumā noteiktam personu lokam. Patlaban birojam nav publiskojamas informācijas, KNAB sniedz informāciju, kad krimināllietās ir pieņemti nozīmīgi procesuāli lēmumi, piemēram, par aizdomās turētiem, kriminālprocesa materiālu nosūtīšanai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai,» skaidroja KNAB pārstāvis.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis aģentūrai LETA teica, ka viņam nav informācijas no KNAB par iespējamām kratīšanām uzņēmumos.
Kā novēroja aģentūra LETA, šorīt KNAB darbinieki ieradās «Helio» biroju ēkā lidostas «Rīga» teritorijā, Biroju ielā, kur atrodas vairāki ar «airBaltic» saistīti uzņēmumi. Ēkā atrodas, piemēram, «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS), «airBalticTravel», «Uniform Storage», «airBaltic Ground Operation», «Best&Partner» un «FLS».
Sākotnēji pie biroju centra aģentūra LETA novēroja vismaz divas KNAB automašīnas, no kurām viena devās prom, bet pēc brīža atgriezās ar vairākiem KNAB darbiniekiem.
Lidsabiedrības «airBaltic» finanšu stāvoklis ir kritisks un abi akcionāri – valsts un kompānijas prezidentam Bertoltam Flikam daļēji piederošā BAS – nespēj vienoties par turpmākajiem ieguldījumiem. Valsts pret Fliku vērsusies prokuratūrā un tiesā, bet «airBaltic» tikmēr jau paziņojusi par reisu atcelšanu un prasa tiesisko aizsardzību.
Šī pēdējā laikā ir jau otrā reize, kad KNAB darbinieki veic kratīšanas ar «airBaltic» saistītās adresēs. Iepriekš KNAB veica kratīšanas «airBaltic» telpās un Flika dzīvesvietā; tas notika tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas gaitā. Turklāt Satiksmes ministrija paziņoja, ka Fliks KNAB sāktajā kriminālprocesā ir persona, pret kuru sākts kriminālprocess.
Flika advokātu vēstulē valdībai, kurā skaidrota aviokompānijas vadītāja atrašanās ārpus Latvijas, norādīts, ka prokuratūra 20.maijā sāka pirmstiesas izmeklēšanu pret Saeimas deputātu Aināru Šleseru un citiem, izdodot kratīšanas orderus. 24. maijā Rīgas centra apgabala izmeklēšanas tiesnesis izdevis divus lēmumus par kratīšanas izdarīšanu Flika dzīvesvietā un «airBaltic» darba telpās, kas attiecīgi tika veiktas.
Flika pārstāvjiem tiekoties ar atbildīgo prokuroru, saņemta informācija, ka Fliks minētajā izmeklēšanā pret Šleseru un citiem nav ne apsūdzētais, ne liecinieks. Latvijas tiesa atsakās atklāt Flika patieso statusu, vēstulē valdībai norāda Flika advokāts.
Tikmēr KNAB jau saņēmis vairākus iesniegumus saistībā ar pēdējiem notikumiem «airBaltic».
Piektdien, 23. septembrī, KNAB paziņoja, ka joprojām turpina izvērtēt iesniegumus, kas saņemti no Satiksmes ministrijas un «airBaltic».
«airBaltic» bija vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par aviokompānijas pamatkapitālu un vispārējo situāciju, kas tika pārsūtīts KNAB un pašlaik tiek izvērtēts. Fliks aģentūru LETA iepriekš informēja, ka «airBaltic» iesniegums saistīts ar 12. septembrī «izskanējušām spekulācijām par aviosabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu». Fliks solīja, ka tiesībsargājošām iestādēm tiks sniegta pilna informācija – akcionāru sapulču un citu sanāksmju protokoli, dokumenti un atzinumi, ne tikai selektīvi izraudzīti veci lēmumi, uz kuriem politiķi patlaban atsaucas publiskajā telpā.
Tāpat izvērtēts tiek Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas sagatavotais iesniegums par iespējamajiem pārkāpumiem Flika rīcībā, kas tika adresēts Ģenerālprokuratūrai, kura savukārt to pārsūtījusi KNAB. Kā vēstīja laikraksts «Diena», nav zināms, ko tieši ministrijas savā iesniegumā lūdz izmeklēt, tomēr noprotams – informācijā apkopots abu ministriju, valdības konsultanta «Prudentia», kā arī auditorfirmas «PricewaterhouseCoopers» agrāk secinātais, veicot dažādas pārbaudes «airBaltic».
AS «Air Baltic Corporation» ir dibināta 1995. gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). BAS vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai «Taurus Asset Management Fund Limited», kuras patiesā labuma guvējs ir Andrejs Rudeško.
LETA
10.7 °C,
1.6 m/s,
92.9 % 
10.7 °C,
1.6 m/s,
92.9 %