Lai palīdzētu robežsargiem apkarot kontrabandu, par Latvijas robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu jau pirmajā pārkāpuma izdarīšanas reizē varētu piemērot pat cietumsodu līdz vienam gadam. Šādus Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus Krimināllikumā šodien atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
Par šādu pārkāpumu varētu arī piemērot arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Savukārt par šādu pašu pārkāpumu, ja tas būs saistīts ar muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām vai ja tas izdarīts personu grupā, izmantojot transportlīdzekli vai neievērojot noteikto ieceļošanas aizliegumu Latvijā, iecerēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.
Patlaban par robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu pirmajā reizē draud tikai administratīvais naudas sods 50-250 latu apmērā. Kriminālatbildība iestājas tikai par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, par kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Tādējādi spēkā esošās tiesiskais regulējums nosaka, ka gadījumā, ja persona nelikumīgi šķērso valsts robežu un pārvieto kontrabandu nelielā apmērā, viņu drīkst saukt tikai pie administratīvās atbildības. Kriminālatbildība par kontrabandu iestājas tikai tad, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā vai lielā apmērā.
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts deputātiem skaidroja, ka, ierobežojot atļauto maksimālo apjomu cigaretēm, kuras drīkst vest pāri robežai, aizvien vairāk pastiprinoties spiediens uz «zaļo robežu» un pieaugot nelikumīgo robežšķērsotāju skaits. Tāpat esot problēmas ar ārzemnieku aizturēšanu un sodīšanu, jo tos nevarot apcietināt, bet pavēstes izsūtīšana tos it nemaz vairs neuztraucot.
Citās valstīs jau esot paredzēts kriminālsods par robežas nelikumīgu šķērsošanu jau pirmajā reizē, piemēram, Somijā, Lietuvā un Polijā, stāstīja robežsardzes Izmeklēšanas dienesta priekšnieks Oskars Mileika.
Robežsardzes pārstāvji akcentēja, ka šādu stingrāku soda mēru ieviešana arī varētu labi kalpot kā preventīvs līdzeklis, atturot cilvēkus no pārkāpumu izdarīšanas. Viņi arī norādīja, ka 70% robežas pārkāpumu esot saistīti ar kontrabandas pārvietošanu.
Vairāki deputāti pauda bažas, ka tagad cietumsods varētu draudēt arī sēņotājiem un ogotājiem, kas nejauši aizmaldījušies pāri robežai, bet likumprojekta sagatavotāji tautas kalpus mierināja, ka jaunās normas attiekšoties tikai uz tīšiem pārkāpējiem. Kā piemērs arī tika minēts, ka kāds varētu robežu tīši pārkāpt «mīlestības dēļ», bet uz to tika atbildēts, ka tad jau «mīlestības dēļ» varētu attaisnot zādzības un citus noziegumus.
Pret šādu soda mēru ieviešanu iebilda deputāts Aleksejs Loskutovs un Tieslietu ministrijas pārstāvji, norādot, ka tie būtu nesamērīgi, juridiski nekorekti un neatbilstot likuma garam. Soda mēri jau esot paredzēti likuma pantos par kontrabandu, un, ja ir nepieciešamība, tad varot vēl samazināt atļautos ievedamo akcizēto preču daudzumus.
Savukārt robežsardzes pārstāvji norādīja, ka atļautā ievedamā daudzuma samazināšana neko daudz nelīdzot, jo pārkāpēji ļoti labi pārzinot pārvietojamo preču apmēru, lai aizturēšanas gadījumā iestātos tikai administratīvā, nevis kriminālatbildība. Ja tagad kriminālatbildība būšot no divarpus kastu cigarešu pārnešanas pāri robežai, tad viņi nesīšot divas kastes, bet vajagot panākt tādu situāciju, ka vispār neko nenestu pāri robežai, apzinoties, ka sods var būt pietiekami bargs.
Grozījumus Krimināllikumā atbalstīja visi komisijas deputāti, izņemot Loskutovu. Likuma grozījumi tiks virzīti izskatīšanai Saeimā kā komisijas sagatavots likumprojekts.
Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atzina, ka pašreizējā situācija prasa šādus drakoniskus pasākumus. Viņš arī pauda cerību, ka šos likuma grozījumus šajā Saeimā varētu atbalstīt vismaz pirmajā lasījumā, lai nākamajā parlamentā tie netiktu aizmirsti.
Komisija šodien arī atbalstīja robežsargu lūgumu veikt grozījumus Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ļaujot prēmēt darbiniekus, kas atklājuši vai novērsuši noziedzīgus nodarījumus. Patlaban likumā noteikts, ka var prēmēt tikai par nozieguma atklāšanu vai novēršanu.
Kā skaidroja robežsargi, piemēram, pie pašreizēja regulējuma neesot bijis iespējams izmaksāt prēmiju darbiniekam, kurš pamanījis un aizturējis Daugavā plostu, kas vedis 120 000 nelegālu cigarešu, jo pie šāda cigarešu daudzuma tas vēl netiekot kvalificēts kā noziegums.
LETA