Latvijas nacionālas lidsabiedrības AS «Air Baltic Corporation» («airBaltic») pirmdien bez konkrēta iemesla no Rīgas atcēla četrus reisus, bet otrdien tiks atcelti septiņi reisi, biznesa portāls «Nozare.lv» uzzināja starptautiskajā lidostā «Rīga».
Paziņojumu par reisu atcelšanu lidsabiedrība lidostai sniegusi pirmdien no rīta. Pirmdien reisi atcelti uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu.
Kā skaidro lidosta, nekādi argumenti, kāpēc reisi tiek atcelti, netiek sniegti.
«airBaltic» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags biznesa portālu «Nozare.lv» informēja, ka aviosabiedrība pirmdien atcēlusi kopumā astoņus lidojumus uz četriem galamērķiem – Berlīni, Briseli, Tallinu un Viļņu. Uz katru no šiem galapunktiem atcelti divi lidojumi.
«Uz visiem šiem galamērķiem «airBaltic» lidojumus veic vairākas reizes dienā un neviens no atceltajiem reisiem nav vienīgais šīs dienas lidojums. «airBaltic» atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām. Aviokompānijas prioritātes patlaban ir nodrošināt visu iespējamo likumā noteikto atbalstu un palīdzību pasažieriem, kompensācijas, kā arī piedāvāt alternatīvas ceļošanas iespējas. Visi pārējie «airBaltic» reisi notiek pēc grafika,» sacīja Vanags, gan nepaskaidrojot lidojumu atcelšanas iemeslus.
Kā ziņots, SM kā Latvijas nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» valsts akciju turētāja vērsusies Rīgas Centra rajona tiesā, iesniedzot lūgumu par prasības nodrošinājuma pieņemšanu pirms tās celšanas, aģentūrai LETA apstiprināja tiesā.
Kā liecina žurnāla «Ir.lv» rīcībā esošā informācija, SM iesniegusi lūgumu par prasības nodrošinājuma pieņemšanu pirms tās celšanas, uzliekot aizliegumu veikt darbības ar «airBaltic» aktīviem un akcijām, lai nepasliktinātu uzņēmuma stāvokli. To apstiprinājusi SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.
Jautāta, vai tiesa var pieņemt lēmumu arestēt Bertoltam Flikam un privātā akcionāra «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) piederošās akcijas, Innusa atbildēja: «Tiesa var nolemt jebko, ko tā uzskata par pareizu.»
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pārstāvis Jānis Jaksons aģentūrai LETA skaidroja, ka pieteikums par prasības nodrošinājumu pirms tās celšanas nodots izvērtēšanai tiesnesei Mairai Narvilai. Tiesnesei tagad septiņu dienu laikā būs jāizlemj par pieteikuma pieņemšanu, proti, jāizvērtē, vai SM ir ievērojusi piekritību un vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Ja tas būs izdarīts, tad tiesnesei 24 stundu laikā būs jālemj par prasības nodrošinājuma piemērošanu pirms prasības celšanas. Šos jautājumus tiesnese lems, nerīkojot tiesas sēdi.
Tiesas pieņemtais lēmums par pieteikuma apmierināšanu un iespējamās prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas nebūs pārsūdzams, bet, ja pieteikums tiks noraidīts un nodrošinājums netiks piemērots, šo lēmumu varēs pārsūdzēt, papildināja Jaksons.
«Ir.lv» skaidro, ka otra iespēja SM realizēt savu prasību ir kriminālprocesa ietvaros, ja tāds tiks sākts pēc SM iesniegumiem Ģenerālprokuratūrai par Flika kā amatpersonas veiktiem likumpārkāpumiem. Skaidrību par šo iespēju apgrūtinot ģenerālprokurora atrašanās atvaļinājumā.
Kā ziņots, Latvijas nacionālās aviosabiedrības «airBaltic» valde jeb Fliks piesaistījis aviosabiedrībai būtiski nepieciešamo finansējumu, nodrošinot lidsabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu.
Fliks skaidro, ka aktīva darba rezultātā tikusi nodrošināta iespēja pilnībā apmaksāt esošo «airBaltic» pamatkapitālu un novērst juridisko šķērsli pamatkapitāla turpmākai palielināšanai, noslēdzot līgumu par «airBaltic» akciju 59 110 latu nominālvērtībā pārdošanu par pirkuma maksu, kas sasniedz teju desmit miljonus eiro (septiņus miljonus latu). Šāda summa vairāk nekā 100 reizes pārsniedzot pārdodamo akciju nominālvērtību un esot īpaši izdevīgs darījums «airBaltic» un visiem tās akcionāriem. Turklāt pirkums tika apmaksāts nekavējoties.
Akciju pircējs saskaņā ar līgumu ir atteicies izmantot balsstiesības. Līdz «airBaltic» esošajiem akcionāriem piedāvājamo pirmpirkuma tiesību uz akcijām izmantošanas termiņa beigām pircējs ir līgumiski apņēmies nepiedalīties «airBaltic» akcionāru sapulcēs un neizmantot no iegūtajām «airBaltic» akcijām izrietošās balsstiesības. Šāds noteikums nodrošinot īpašu drošību esošajiem sabiedrības akcionāriem izmantot savas pirmpirkuma tiesības un pircējam šajā pirmpirkuma tiesību izmantošanas periodā nav nekādas ietekmes uz lēmumu pieņemšanu «airBaltic» akcionāru sapulcēs.
Fliks skaidro, ka «airBaltic» vēsturiski esot izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Atbilstoši Latvijas Uzņēmumu reģistra komercreģistra ierakstiem «airBaltic» reģistrētais pamatkapitāls ir 534 725 lati, savukārt apmaksātais kapitāls – 475 615 lati, ir negatīva starpība 59 110 lati jeb tāda paša skaita neapmaksātu akciju apmērā.
Šāda situācija izveidojās saistībā ar «airBaltic» 2002. gada 29. jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par «airBaltic» pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem «airBaltic» slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295 549 akcijas ar nominālu 20 santīmi, lai «airBaltic» akcionārs «Scandinavian Airlines Systems» tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām.
Savukārt 2009. gada 29. janvārī «airBaltic» un «Scandinavian Airlines Systems» parakstīja līgumu par to, ka «airBaltic» emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts.
«Scandinavian Airlines Systems» aizdevumu «airBaltic» ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls «airBaltic» sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu «airBaltic» pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59 110 latu nominālvērtībā.
SM kā vienu no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai «airBaltic» akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst iepriekš minēto nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto «airBaltic» pamatkapitālu 59 110 latu apmērā.
SM pārstāvis Aivis Freidenfelds savukārt norāda, ka 2010. gada 30. aprīļa «airBaltic» ārkārtas akcionāru sapulcē visi akcionāri, gan Latvijas valsts, gan mazākuma daļu pārstāvji, nolēma dzēst visas sabiedrības 2002. gada 1. oktobrī emitētās konvertējamās obligācijas, kas veidoja starpību starp apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu un reģistrēto pamatkapitālu – 59 150 akcijas.
Vienlaikus akcionāri lēmuši veikt atbilstošus grozījumus sabiedrības statūtos, nosakot, ka sabiedrības pamatkapitāls ir 475 575 akcijas. Satiksmes ministrija atkārtoti norāda, ka valstij joprojām pieder vairākums «airBaltic» akciju un nav mainījies akciju sadalījums starp kompānijas akcionāriem.
«airBaltic» valdes loceklis Fliks pretēji akcionāru lemtajam iesniedza Uzņēmumu reģistrā pieteikumu izmaiņām «airBaltic» pamatkapitālā par to, ka 2011. gada 1. septembrī ir apmaksāta pamatkapitāla starpība starp apmaksāto pamatkapitālu un reģistrēto pamatkapitālu, un tādējādi apzināti maldināja gan Uzņēmumu reģistru, gan «airBaltic» lielāko akcionāru – Latvijas valsti.
Satiksmes ministrija pagājušajā nedēļā vērsusies Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās iestādēs un norādījusi uz iespējamiem pārkāpumiem valdes locekļa Flika darbībā, kura dēļ valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums.
Par «airBaltic» esošā pamatkapitāla pilnīgu apmaksas faktu «airBaltic» valde 2011. gada 8. septembrī ir iesniegusi Uzņēmumu reģistram likumā noteikto paziņojumu par pamatkapitāla apmaksas stāvokli.
SM norādījusi, ka nacionālās aviokompānijas «airBaltic» vadītāja Flika darbības rezultātā valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums, komentējot informāciju, ka «airBaltic» mazākuma akcionārs SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» mēģinājis reģistrēt fiktīvas it kā tai piederošas kompānijas akcijas, lai iegūtu kontrolpaketi aviokompānijā.
Kā biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēra SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds, SM ir vērsusies Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās iestādēs, norādot uz iespējamiem pārkāpumiem Flika darbībās.
Kā ziņots, «Air Baltic Corporation» ir dibināta 1995. gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un «Baltijas Aviācijas sistēmas» (47,2%). “Baltijas Aviācijas sistēmas” vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai «Taurus Asset Management Fund Limited».
LETA
10.3 °C,
1.5 m/s,
83.8 % 
10.3 °C,
1.5 m/s,
83.8 %