Rīt, 7. septembrī, pulksten 17 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Ulda Zutera gleznu izstāde, kas šeit būs apskatāma līdz 9. oktobrim, informē muzejs.
Ritma Gaidamoviča
«Mākslinieks Uldis Zuters, tēlaini runājot, ir vēlais zieds – glezniecības garšu sajutis tikai pēdējos 20 gadus. Gleznojis viņš, protams, ir arī iepriekš, tomēr savu balsi Latvijas mākslas kopkorī atradis pavēlu, toties ļoti izteiktu un neatkārtojamu,» tā par U.Zuteru saka Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis.
Kā liecina pirmās eļļas skices, U.Zutera talants, viņa smalkā krāsu izjūta atklājās jau 14, 15 gadu vecumā, mācoties Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Šeit viņa skolotājs bija Arnolds Griķis, kura svētīgās mācības un padomi tiešāk vai netiešāk jaušami mākslinieka daiļradē joprojām.
«Zināma lietišķība un konkrētība gleznotāja darbos saliedējas ar maigu krāsu tonālo realizējumu. Viņam ir vitāli nepieciešami strādāt pie konkrētu vietu attēlojuma, kur nav jāizfantazē, kā tur nav, un kad var pa īstam nodoties gleznošanas priekam. Vienkāršas lietas nav tīši jāsarežģī, dzīve un māksla jāpieņem tāda, kāda tā ir. Bez Gaujas senlejas un Gaiziņa iecienītās apjūsmošanas kolēģu darbos pastāv ne tik populāri dabasskati, kas tāpat ierosina gleznošanai. Visā, arī pussagruvušā malkas šķūnītī, ir noteikta romantika, savs slēpts skaistums un vērtība – pavadītā mūža vēsture. Tad gan ieskanas kāda skumjāka nots, taču – tāda ir dzīve,» par mākslinieka veikumu stāsta M.Brancis.
Viņš atzīst, ka mākslinieks savās ainavās nemeklē īpašu skaistumu. Gleznotājs atrod ko ievērības cienīgu arī aizaugušā, pamestā Langervaldes parka nostūrī, nejauši ieraudzītā krūmājā vai malkas kaudzē. Šie motīvi mijas gan ar Jelgavas pils attēlojumu, gan ar žibulētāju iemūžināšanu uz Lielupes ledus vai Tatru kalnu atainojumu. Brīžiem pat šķiet, ka pats motīvs U.Zuteram nav tik svarīgs, cik būtiska ir viņa paša noskaņa. Viņam patīk gan pavasara un rudens krāsainība maigi saulainā laikā, gan jūras klaja mierīgais pelēkums kā vēstījums par pastāvību un spēku. Bet šķiet, ka gleznotājam vislabāk padodas rēna, miglaina novakara vai rīta gaidpilnā gaisotne – nakts tikai tuvojas vai saule vien drīzumā pamodīsies un kliedēs pelēko mākoņu segu debesīs. «Tad mākslinieks var pielietot savus smalka tonālista dotumus un gleznot pelēkos vai zilganīgos toņos, pieskaņojot tiem zaļganīgos, brūnīgos notoņus. Lai cik spēcīgi tad iešalcas vējš piekrastes smilgās, lai cik rezignēts ir noskaņojums, katrs Ulda Zutera darbs ir pilns harmonijas un iekšēja spēka, kas apliecina nodzīvotā mirkļa vienreizīgumu, piesātinātu ar vīrišķīgu, apvaldītu poētiku,» tā M.Brancis.
Foto: no muzeja mājas lapas
26 °C,
2.7 m/s,
64.2 % 
26 °C,
2.7 m/s,
64.2 %