Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien aizvadīs pēdējo dienu valsts augstākās amatpersonas amatā, rīkojot īpašu «atvērto durvju» pasākumu masu medijiem Jūrmalas rezidencē.
Jau ilgāk nekā mēnesi publiskajā telpā izskan minējumi, ka Zatlers pēc pilnvaru beigām varētu veidot savu politisko spēku. Viņš ir apliecinājis, ka «nestāvēs malā», taču par turpmāko darbību sola pavēstīt tikai pēc 8. jūlija.
Prezidenta amatā Zatlets tika ievēlēts 2007. gada 31. maijā ar 58 Saeimas deputātu balsīm.
Vēlēšanas tolaik aizēnoja tā sauktais «pateicību» skandāls, jo izskanēja pārmetumi, ka, strādājot ķirurga amatā, Zatlers ir pieņēmis maksājumus no pacientiem un nav tos deklarējis un nav par tiem samaksājis nodokļus.
Viņš arī ieguva iesauku «zoodārza prezidents», jo toreizējās valdošās koalīcijas – Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības un LPP/LC – līderu apspriede par Zatlera izvirzīšanu norisinājās Rīgas Zooloģiskā dārzā.
2007. gada rudenī prezidents apmeklēja sanāksmi par tiesiskumu Doma laukumā jeb tā dēvēto lietussargu mītiņu, tomēr neuzklausīja lielas daļas protestētāju aicinājumu atlaist Saeimu.
2008. gadā Zatlers bija tā sauktās Adventes vienošanās iniciators, kad daļa opozīcijas un koalīcijas partiju parakstīja vienošanos par valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu. Kā uzsver Valsts prezidenta kanceleja, Adventes vienošanās bija politiskais pamats valsts glābšanai no bankrota.
2009. gada 14. janvārī – dienu pēc grautiņiem Vecrīgā jeb vardarbīgākās protesta akcijas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas – Zatlers nāca klajā ar ultimātu Saeimai, nosakot trīs uzdevumus parlamentam un trīs uzdevumus Ministru kabinetam. Izvirzīto uzdevumu neizpildes gadījumā prezidents tolaik solīja rosināt Saeimas atlaišanu.
Parlaments un valdība toreiz viņa uzdevumus daļēji izpildīja, taču pašās pilnvaru termiņa Zatlers tomēr nolēma rosināt deputātu atlaišanu, norādot uz lielo par oligarhiem dēvēto personu ietekmi Latvijas politikā. Tieši šā gada 28. maijā paziņotais lēmums, izmantojot Satversmes 48.pantā noteiktās tiesības, rosināt Saeimas atlaišanu kļuva par Zatlera visplašāk pamanīto un apspriesto darbu četru gadu laikā.
Termiņa beigās Zatlers panāca, ka kaismīgākie viņa ievēlēšanas pretinieki 2007. gadā – tagadējā partiju apvienība «Vienotība» – kļuva par viņa lielākajiem atbalstītājiem 2011. gadā, prezidentam kandidējot uz šo amatu atkārtoti. Tomēr 2. jūnijā notikušajās vēlēšanās viņš zaudēja par labu bijušajam baņķierim, Saeimas deputātam Andrim Bērziņam (ZZS), kurš prezidenta pienākumus sāks pildīt 8. jūlijā.
Prezidents savu pilnvaru laikā ir paguvis nominēt divus premjerus trīs dažādām valdībām – 2007. gada decembrī Ivaru Godmani un 2009. gada februārī un 2010. gada novembrī – Valdi Dombrovski. Visās trīs reizēs prezidenta izvēli akceptēja arī Saeima.
Ieņemot valsts augstākās amatpersonas amatu, viņš ir izsludinājis 1102 likumus, Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodevis 13 likumus un nācis klajā ar 14 likumdošanas iniciatīvām. Prezidents ir apmeklējis 117 Latvijas vietas, tajā skaitā visas lielās pilsētas un 69% novadu.
Viņš ir bijis 96 vizītēs ārvalstīs, bet pats Latvijā ir uzņēmis citu valstu augstas amatpersonas 24 vizītēs. Prezidents ir izskatījis 1241 apžēlošanas lūgumus, apmierinot 122. Četru gadu laikā Zatlers saņēma 34 633 vēstules un 2677 apsveikumus.
LETA
8.6 °C,
0.8 m/s,
93.5 % 
8.6 °C,
0.8 m/s,
93.5 %