«Neskatoties uz Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, robežu ar Krieviju un Šengenas valstīm un citiem investorus saistošiem faktoriem, Latvijai kopumā līdz šim nav izdevies izprast un izstrādāt stratēģisku mehānismu investoru piesaistei valsts līmenī,» uzskata biznesa parku attīstītāja «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.
Ilze Knusle-Jankevica
Viņasprāt, Latviju kā investīcijām pievilcīgu vidi ar mērķi šeit ieguldīt līdzekļus un radīt pievienoto vērtību, piemēram, attīstīt ražošanu, reāli vērtē tikai labi ja 1 – 3 procenti no visiem potenciālajiem investoriem, kas izrāda interesi par Latviju. «Taču tieši šie investori ir prioritāte, uz ko mērķtiecīgi būtu jāorientējas mūsu valstij: uz stratēģisku un ilgtermiņa investīciju piesaisti ražošanas un ekonomikas kopumā attīstībai, nevis neitrālām investīcijām, kas, piemēram, ieguldītas nekustamā īpašuma iegādē Rīgā vai Jūrmalā,» norāda E.Moiseja.
Savukārt to potenciālo investoru interese par naudas plūsmas objektiem, kas galvenokārt saistīta ar jau šobrīd veiksmīgu un perspektīvu uzņēmumu vai projektu iegādi, lai gūtu konstantu un drošu peļņu, kas parasti nav zemāka par 10 procentiem gadā no ieguldītās summas, vērtējama kā laba, bet sekundāra. Šādi investori kopumā sastāda aptuveni 70 – 80 procentus, taču šādas investīcijas ne vienmēr veicina ražošanas attīstību Latvijā, tās ir tā sauktās neitrālas investīcijas.
Latvijas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc pašsaprotama ir investoru stratēģija attīstīt darbību Latvijā ar obligātu priekšnosacījumu, ka tiek nodrošinātas eksporta iespējas. Līdz ar to tas, ka Latvijā netiek nodrošināti ražošanu un eksportu atbalstoši apstākļi, būtiski mazina investoru interesi, uzskata uzņēmēja. Tāpat salīdzinājumā ar pasaules praksi Latvijā lielajiem investoriem netiek piedāvātas atlaides vai atbalstoši nosacījumi uzņēmējdarbības uzsākšanai. Darbības uzsākšana ir svarīgākais posms, īpaši ražošanā.
«Nenoliedzami, atzīstami ir lielajiem investoriem (investīciju apjoms pārsniedz piecus miljonus latu trīs gadu periodā) piešķirtie uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi 25 procentu apmērā, ja investīcijas veiktas saskaņā ar valsts likumdošanu noteiktajās atbalstāmās prioritārās nozarēs. Tomēr mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka ārvalstu investīcijas Latvijā visbiežāk nepārsniedz 1 – 3 miljonus latu,» tā E.Moiseja, aicinot samazināt investīciju apjomu, par kādām tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi.
Tas pats attiecas uz sakārtotu un prognozējamu darba vidi – Latvijas ģeogrāfiski izdevīgais stāvoklis nespēj kompensēt visus traucējošos apstākļus, īpaši nodokļu sistēmu, kas ir viens no būtiskākajiem investoru piesaisti kavējošiem faktoriem. «Investoru un ārvalstu uzņēmumu attieksmi pret Latvijas valsti atspoguļo arī situācija «Nordic Partners Properties» industriālajos parkos. Izvērtējot pēdējos gadus, jāatzīst, ka ārvalstu uzņēmēju profils joprojām ir raibs kā dzeņa vēders un investoriem ir gadījuma raksturs. Tas, savukārt, kārtējo reizi norāda uz investīciju pašplūsmu Latvijā un apstiprina reālo situāciju: Latvijā nav ne stratēģijas, ne mērķtiecīgas taktikas investoru piesaistei – proti, nav pat noteiktas prioritārās sfēras, kur investoru piesaiste ir visaktuālākā. Skaidrs, ka tā noteikti nav neaustamo īpašumu nozare,» uzskata uzņēmēja. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ievērojami sarucis ārvalstu uzņēmumu skaits, kas darbojas Latvijā. Piemēram, ja kādreiz «Nordic Partners Properties» industriālajos parkos attiecība starp ārvalstu un pašmāju uzņēmumiem, kuru kopējais skaits ir 120, bija aptuveni 60 pret 40 procenti, tad pēdējo divu gadu laikā ārvalstu uzņēmumu īpatsvars parkā no jauna iznomātajās telpās ir tikai 3 procenti.
E.Moiseja apzinās, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei bez investoru piesaistes neiztikt. Pirmkārt, vairumam pašmāju uzņēmēju nav tik lielu līdzekļu, lai veiktu nopietnas un kvalitatīvas investīcijas ražošanas attīstībā. Otrkārt, nosacījumi finansējuma piesaistei no dažādām finanšu iestādēm un to atmaksai lielai daļai Latvijas uzņēmumu neļauj īstenot vēlamos attīstības projektus. Treškārt, līdzekļi, ko valsts aizņēmusies no starptautiskajiem aizdevējiem, kā redzams, Latvijas rūpniecības attīstībai praktiski netiek izmantoti. «Valdībai būtu jādara maksimālais, lai piesaistītu vai vismaz neatgrūstu investorus. Turklāt jāsaprot, ka prioritārais mērķis ir investīciju piesaiste ilgtermiņa projektiem, kas ļautu radīt pievienoto vērtību, piemēram, ražošanai, inovatīvu projektu īstenošanai un tamlīdzīgi,» tā uzņēmēja.
25.3 °C,
1.3 m/s,
65.2 % 
25.3 °C,
1.3 m/s,
65.2 %