Latvijas iedzīvotāji Līgo vakarā aizrautīgi ievēro dažādas svētku tradīcijas, no kurām populārākā ir ugunskura kuršana – bez tās Jāņu nakts nebūtu iedomājama 31 procentam cilvēku, liecina veikalu tīkla «Maxima» rīkotās aptaujas dati.
www.jelgavasvestnesis.lv
Izvērtējot gatavošanos svētkiem, uzņēmuma preses sekretārs Ivars Andiņš norāda, ka šīm svinībām cilvēki organizējas ar lielāku optimismu nekā Lieldienām vai aizvadītajiem Ziemassvētkiem, jo divas trešdaļas aptaujāto Līgo galdam paredzējuši atvēlēt tikpat vai vairāk naudas nekā pērn. «Pretēji Ziemassvētkos un Lieldienās veiktajām aptaujām, kad pārliecinošs vairākums aptaujas dalībnieku svinībām atvēlēja mazāk līdzekļu nekā gadu iepriekš, vasaras atnākšana ir atnesusi labu noskaņojumu un optimismu arī personisko finanšu jautājumos,» tā viņš.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 61 procents respondentu Jāņu svinībām šogad gatavojas tērēt līdz 25 latiem, savukārt ceturtā daļa aptaujāto visiem svētku tēriņiem plāno atvēlēt ne vairāk kā 40 latu.
Populārākā Līgo svētku tradīcija ir ugunskura kuršana – bez tās Jāņu nakts nebūtu iedomājama 31 procentam cilvēku, arī lēkšana pār ugunskuru ir viena no populārākajām Jāņu svinību tradīcijām – šādi odus aizbaidīt centīsies 14 procenti aptaujas dalībnieku. Taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, kurot ugunskuru, svinētājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem un jāievēro vairāki drošības pasākumi – ugunskura vietai jābūt vismaz piecu līdz desmit metru attālumā no jebkādiem priekšmetiem, kokiem un ēkām. Uguns kuršanai jāizvēlas vieta, ņemot vērā vēja virzienu, lai dzirksteles nepūstu nojumēs, teltīs, ēkās, turklāt ap ugunskura vietu vēlams aplikt akmeņus, lai ierobežotu uguns izplatīšanos. Ugunī nedrīkst liet degšķidrumu, un ugunskurā nevajadzētu mest dzērienu pudeles vai šīfera gabalus, jo tie var sprāgt. Tāpat jāuzmanās, lecot pār ugunskuru, – jāizvēlas apģērbs, kas nav šūts no sintētiskiem materiāliem, jo tie aizsvilstas ātrāk un turklāt var piekust miesai.
VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš atzīst, ka visvairāk nelaimju svētku laikā notiek neuzmanības un pārgalvības dēļ, ko nereti izraisa arī pārmērīga alkohola lietošana.
To apliecina arī statistika: aizvadītajā gadā 23. un 24. jūnijā VUGD dzēsa 51 ugunsgrēku un 15 reizes veica glābšanas darbus. Ugunsgrēku iespējamais iemesls 36 gadījumos bija cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni – gan neapdomīgi izvēlēta ugunskura vieta, gan nosalušo jāņubērnu sildīšanās dārza mājiņās, piebūvēs, šķūnīšos, kur tika uzsmēķēts un izmests nenodzēsts izsmēķis vai telpās ienesta svece, par kuru pēc tam aizmirsts.
8.4 °C,
1.1 m/s,
89.8 % 
8.4 °C,
1.1 m/s,
89.8 %