Dabas aizsardzības pārvalde Līgo svētku svinētājus pirms vainagu pīšanas un svētku pušķu veidošanas aicina atcerēties, ka pļavās līdzās bieži sastopamiem augiem ir atrodami arī reti un saudzējami augi, kurus svētku pušķos un vainagos nedrīkst iekļaut.
www.jelgavasvestnesis.lv
Svētku rotājumos nedrīkst iekļaut Latvijas retos un aizsargājamos augus, tostarp savvaļas orhidejas – naktsvijoles, purva dzeguzenes, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes vai dzegužkurpītes, kā arī Sibīrijas skalbes vai noziedējušās, pūkainās silpurenes. Šos krāšņos augus vajag baudīt dabā, informē Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktores vietniece Gita Strode.
Pirmssvētku laikā Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori lūkos, lai netiktu plūkti aizsargājamie augi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī pārbaudīs puķu un jāņuzāļu tirgus, lai novērstu aizsargājamu augu tirdzniecību.
Jāņu svinētāji var plūkt paši pļavās vai tirdziņos iegādāties rudzupuķes, pīpenes, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuli, raspodiņu, vībotnes, magones un citus vasaras visgarākajās dienās ziedošos augus, taču arī šie augi pļavās jāplūc ar mēru un saudzīgi, jo arī šos bieži sastopamos augus nedrīkst plēst ar saknēm, kā arī nevajag noplūkt pēdējo krāšņo ziedu pļavā.
Svinētājiem der atcerēties, ka Latvijā ir arī indīgi un bīstami augi, kurus labāk atstāt tur, kur tie ir, piemēram, svētku pušķiem vai vainagiem nevajag izvēlēties velnarutku, gundegas, latvāņus un citus indīgos augus, skaidroja Strode.
Jāatgādina, ka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pants aizliedz īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu fiziskām personām līdz 500 latiem, bet juridiskām – līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
Kā aģentūru LETA informē Latvijas Dabas fonda sabiedrisko attiecību koordinatore Daiga Brakmane, jāņuzāles nevajadzētu plēst ar visām saknēm, bet gan nogriezt ar nazīti, jo daudzi augi vairojas tieši ar saknēm. Tāpat ziedu kārotājiem nevajadzētu plūkot vienīgo augu pļavā, arī Jāņa vainagam paredzētos zariņus nevajag iegūt no viena ozola, bet izvēlēties vairākus brangākus kokus.
Gandrīz katrā Latvijas novadā visīstākās jāņuzāles gods ticis citam augam, piemēram, Vidzemē un Zemgalē pazīstamākā un īstākā Jāņu zāle vainagam un svētku pušķim ir madara, savukārt Kurzemē vasaras saulgriežu zieds ir birztalu nārbulis, kura stāvais stublājs stalti paceļas pļavās vai mežmalās un dzeltenie divlūpainie ziedi lieliski izceļas uz tumši violeto augšlapu fona. Latgalē par jāņuzāli tiek saukta asinszāle. Asinszāle arī lielākajā daļā Eiropas uzskatīta par īsteno vasaras saulgriežu puķi – Svētā Jāņa zāli.
8.4 °C,
1.1 m/s,
89.8 % 
8.4 °C,
1.1 m/s,
89.8 %