Šonedēļ SIA «Fortum Jelgava» saņēmusi galīgo akceptu no mātes kompānijas Somijā par biokoģenerācijas stacijas būvniecību Jelgavā. «Tam gatavojoties, ļoti daudzas lietas jau esam izdarījuši – gandrīz visa tehniskā dokumentācija ir gatava, tiek noskaidroti svarīgāko iekārtu piegādātāji un darbu veicēji, esam pat sākuši attīrīt laukumu plānotajā koģenerācijas stacijas atrašanās vietā. Arī veicamo darbu laika grafiks ir izveidots, un plānojam, ka jau jūnija beigās sāksies būvlaukuma sagatavošanas darbi, kas tad arī būs atskaites punkts – projekts jāpabeidz divu gadu laikā un jaunajai stacijai darbs jāsāk līdz ar 2013. gada apkures sezonu,» par ieceri, kas ļoti būtiski izmainīs siltumapgādes situāciju Jelgavā, stāsta SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa.
Ilze Knusle-Jankevica
Šogad paredzēts pabeigt būvlaukuma Rūpniecības ielā 73 sagatavošanu un ielikt stacijas ēkas pamatus, kā arī pasūtīt katlu iekārtu un turbīnu, lai to jau varētu sākt izgatavot, jo šis process varētu aizņemt pat pusotru gadu. Nākamgad tiks būvēta pati ēka, uzstādītas iekārtas, bet pavasarī, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, plānots uzsākt saistvada zem Lielupes izbūvi, kas savienos abus upes krastus, ļaujot nodrošināt visā pilsētā siltumapgādi no viena avota.
«Pie projekta par biokoģenerācijas stacijas izbūvi Jelgavā sākām strādāt 2008. gadā, jo mums jau no pirmās dienas, kad sākām siltumapgādes nodrošināšanu pilsētā, bija skaidrs, ka nākotnē gribēsim aizstāt gāzi ar kādu citu vietējā kurināmā veidu, kura cenas būtu vieglāk prognozēt,» G.Cimdiņa atskatās pagātnē. Uzņēmuma veiktā siltuma tarifa analīze un prognozes līdz 2014. gadam liecina, ka, izmantojot biokurināmo, tarifs, salīdzinot ar tarifu pie pašreizējām gāzes cenām, būtu mazliet zemāks, bet galvenais – stabilāks un nebūtu pakļauts tik pēkšņām svārstībām.
Jaunajā stacijā kā kurināmo varēs izmantot visu veidu meža un rūpniecības koksnes atliekas, tostarp skaidas un dažādus atgriezumus, kā arī sausos lauksaimniecības atlikumus, piemēram, salmus, bet gāze paliks kā papildu kurināmais. Sākotnēji biomasu plānots pievest ar kravas automašīnām, bet nākotnē varētu tikt izmantots arī dzelzceļš. Uzņēmums ir izpētījis, ka šobrīd liela daļa Latvijas šķeldas ražotāju to eksportē, bet ir gatavi to piegādāt arī Latvijas teritorijā, radot vēl pievienoto vērtību. «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja skaidro, ka jaunā stacija, kurināta ar biomasu, spēs saražot 85 procentus no pilsētai nepieciešamā siltuma, un tikai aukstākajos ziemas mēnešos plānots izmantot gāzi. «Pateicoties tam, ka tiks izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas, vasarās jauno staciju varēs darbināt ar 35 procentu noslodzi, nezaudējot lietderību, kurinot tikai ar biomasu, un ar to pietiks, lai nodrošinātu pilsētā siltā ūdens piegādi,» skaidro G.Cimdiņa.
Biokoģenerācijas stacijas un nepieciešamās infrastruktūras izbūves izmaksas mērāmas teju 76 miljonos eiro, no kuriem sešus miljonus uzņēmums ieguvis caur Eiropas struktūrfondu atbalsta programmu «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai». Aprēķini liecina, ka 32,1 miljonu eiro izmaksās pamatiekārtas, 8,1 miljonu – celtniecības un infrastruktūras darbi. «Fortum Jelgava» mātes kompānija Somijā diez vai būtu gatava investēt tādus līdzekļus, ja nebūtu droša, ka ieplānotais izdosies. G.Cimdiņa norāda, ka projekta īstenošanu veicinājuši vairāki faktori, piemēram, biomasas pieejamība, nepieciešamība aizstāt esošās jaudas, iespēja saņemt ES līdzfinansējumu, pašvaldības pretimnākšana. «Vēl viens veicinošs faktors ir tas, ka vienlaikus tiek īstenots dvīņu projekts Somijā, kas ļauj būtiski ietaupīt – 3,5 miljonus eiro katrā pilsētā,» piebilst «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja. Tāpat uzņēmums izvēlējies citādāku pieeju visiem ar projektu saistītajiem iepirkumiem – tas tika sadalīts aptuveni 70 lotēs, lai nodrošinātu maksimāli lielu konkurenci un zemāko cenu, turklāt tas ļaus izvairīties no situācijām, kad viens uzņēmums apņemas paveikt lielāku darbu apjomu nekā reāli var veikt un iekavē darbus.
Foto: Ivars Veiliņš
22.7 °C,
1 m/s,
71.2 % 
22.7 °C,
1 m/s,
71.2 %