Saeimas deputātiem šodien Valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neizdevās savākt nepieciešamo 51 balsi nevienam no abiem augstā amata kandidātiem.
Par pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru aizklāti nobalsoja 43 deputāti, bet pret bija 55, bet par otru augstā amata kandidātu – eksbanķieri, tagadējo deputātu Andri Bērziņu (ZZS) – nobalsoja 50 tautas kalpi. Pret abiem kandidātiem bija nobalsojuši pieci deputāti.
Kopā vēlēšanās piedalījās 99 parlamentārieši, bet derīgu vēlēšanu zīmi nodeva 98 deputāti.
Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Pie Saeimas esošo protestētāju reakcija uz Valsts prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātiem bija samērā klusa, tomēr tajā izpaudās negatīvs noskaņojums par to, ka tik daudz balsu ir saņēmis Bērziņš.
Aģentūras LETA aptaujātie cilvēki izteicās, ka ir sašauti un ka viņiem gribas raudāt par šādu starprezultātu. Kāda klātesošā izteicās, ka viņai riebjas šī situācija un ka, viņasprāt, zagļi vien var ievēlēt zagli. Kāda cita persona aicināja Bērziņu palikt savā vietā un savu naudu ziedot bērnunamiem vai citur.
Savu attieksmi protestētāji pauda, ar neapmierinātības pilniem izsaukumiem sagaidot no Saeimas ēkas iznākošos tautas kalpus. Pie Saeimas patlaban pulcējušies nepilni 100 sabiedrības par atklātību «Delna» un biedrības «Černobiļa» protesta akciju dalībnieki.
Tagad deputātiem būs atkārtoti jābalso par abiem kandidātiem. Ja arī tad neviens no viņiem neiegūs nepieciešamu 51 balsi, tad vēlēšanu trešajai kārtai tiks virzīts pretendents, kurš būs ieguvis vairāk balsu. Ja arī tad netiks ievēlēts Valsts prezidents, pēc vairākām dienām būs jārīko jaunas vēlēšanas.
Zatleru izvirzījuši «Vienotības» frakcijas 33 deputāti un astoņu deputātu lielā opozīcijā esošā apvienības «Par labu Latviju» frakcija, kas gan savu nostāju tagad mainījusi.
Valsts prezidenta amatam Bērziņu izvirzījuši pieci Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti Jānis Vucāns, Iveta Grigule, Aivars Dronka, Kārlis Seržants un Staņislavs Šķesters.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vakar atzina, ka abi kandidāti atbilst likuma prasībām, lai varētu ieņemt prezidenta amatu.
1955. gadā dzimušais Zatlers prezidenta amatā tika ievēlēts pirms četriem gadiem un pirms tam bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs. Savukārt 1944.gadā dzimušais Bērziņš savulaik vadīja «Unibanku», Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, «Latvenergo» padomi, bet pērn tika ievēlēts 10. Saeimā no ZZS saraksta.
Salīdzinot abu kandidātu materiālo stāvokli, redzams, ka Bērziņš ir daudz turīgāks par Zatleru, – eksbanķieris aizdevis ap miljonu latu, viņam pieder vairāki desmiti nekustamo īpašumu, kapitāldaļas uzņēmumos, kā arī vērtspapīri vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā, savukārt pašreizējam Valsts prezidentam uzkrāti vien nepilni 10 000 latu.
Lai Valsts prezidents tiktu ievēlēts, nepieciešama vismaz 51 deputāta balss.
Par izvirzītajiem kandidātiem jābalso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.
Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpinās, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpinās, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.
Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, būs jārīko jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām vēlēšanām būs jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam būs jāsasauc Saeimas sēde ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīkos jaunas vēlēšanas.
Zatleram prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 2011. gada 7. jūlijā.
LETA
9.7 °C,
1.5 m/s,
82.8 % 
9.7 °C,
1.5 m/s,
82.8 %