Lai arī no valdības puses izskanējis priekšlikums noslēgt vienošanos ar sociālajiem partneriem par atalgojuma necelšanu, uzņēmēji par šādu ieceri izsakās skeptiski un uzskata, ka no tā nebūtu jēgas.
Biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotajā diskusijā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone atzina, ka pastāv brīvais darbaspēka tirgus un šāda vienošanās, visticamāk, nelīdzētu, arī ja LDDK būtu gatava to noslēgt.
Finanšu ministrs Andris Vilks gan uzsvēra, ka patlaban netiek runāts par algu iesaldēšanu, kas būtu neiespējami, bet gan nepieciešams veidot pārdomāta pieauguma sistēmu vai daļēju pieauguma atlikšanu. «Lai dotu signālu, varam pateikt, ka iesaldējam valsts pārvaldes atalgojuma fondu, taču, redzot pašreizējo motivāciju valsts pārvaldē, tas noteikti neattiektos uz turpmākajiem trīs gadiem,» sacīja Vilks.
Viņš gan uzskata, ka līguma noslēgšana ar LDDK par samērīgu algu celšanu būtu ļoti svarīgs solis, taču esot jāatrod kopsaucēji, kāds šis līgums varētu izskatīties.
Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis neredz, ka šāda vienošanā būtu iespējama.
«Tirdzniecības sektorā neviens šogad nemaz neplāno paaugstināt algas. Pieaugums nozarē ir minimāls, un tirgus joprojām ir stagnējošs. Mūs vairāk uztrauc otra jautājuma puse – lielā daļa, kas apiet nodokļu maksāšanu, kropļojot situāciju arī pārējiem dalībniekiem. Tas ir satraucošākais,» uzvēra pārtikas tirgotāju pārstāvis.
Krūzītis piekrita kolēģei no LDDK, ka ir brīvais tirgus, tāpēc jāstimulē visas iespējas, lai cilvēki labāk un ražīgāk strādātu, lai attiecīgi varētu celt algas.
Savukārt «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka konkrētu un administratīvi ierobežojošu algu politikas mehānismu ieviest ir ļoti grūti, tāpēc izpratnei ir jānāk arī no uzņēmēja puses. «Uzņēmējam pašam ir jārēķina, cik darbaspēks viņam pienes un cik izmaksā. Nevajadzētu pakļauties īstermiņa emocijām – citi sāk celt algas un es darīšu tāpat, lai gan vēlāk tas mani var nogremdēt,» rosināja Kazāks.
LDDK, veicot pagājušā gada faktisko izdevumu atalgojumam salīdzinājumu ar šā gada budžetā iestrādātajiem, secinājusi, ka valsts pamatbudžeta finansētajās iestādēs atalgojumam šogad paredzēts 8% pieaugums. Tāpēc Olafsone pauda neizpratni, kā valsts var prasīt uzņēmējus necelt saviem darbiniekiem algas, bet tanī pat laikā savās struktūrās algu fondu kāpināt.
Vilks sākotnēji šādu situāciju īsti negribēja atzīt, sakot, ka Valsts kancelejas izpētītais liecina, ka no 2008. gada darba samaksa un arī nodarbināto skaits valsts sektorā ir krities par 25%. Tomēr, saņēmis atbildi, ka aprēķini veikti, pamatojoties uz pašas valdības sniegtajiem publiskajiem skaitļiem, pieļāva, ka, ieskaitot tiesnešu algu pieaugumu, kā arī paaugstināto minimālo algu, šāda situācija varētu būt izveidojusies.
«Ja paskatāmies bāzes scenārijus, neieskaitot dažādus papildu prasījumus, tad kritums no 2008. gada ir vismaz 25%,» uzsvēra Vilks.
LETA
9.1 °C,
1.5 m/s,
85.8 % 
9.1 °C,
1.5 m/s,
85.8 %