Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto projektu jaunam Personu apliecinošu dokumentu likumam, kurā precizētas normas attiecībā uz elektroniskajām identifikācijas kartēm (eID) jeb personas apliecībām, aģentūru LETA informēja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele.
Valdība šodien nolēma eID karšu ieviešanas termiņu pagarināt no šā gada 1. augusta līdz nākamā gada sākumam, bet jauno pasu un eID karšu derīguma termiņš pagarināts no pieciem līdz desmit gadiem.
Saskaņā ar pērn Ministru kabinetā apstiprināto eID koncepciju, patlaban spēkā esošo Personu apliecinošu dokumentu likumu nepieciešams papildināt ar normām, kas attiecināmas uz eID izsniegšanu un lietošanu. Likumprojektā noteikts, ka Latvijā personas apliecības varēs saņemt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, trešās valsts pilsoņi un Ārlietu ministrijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, vai konsulārās iestādes darbinieki un to ģimenes locekļi.
Jaunais likumprojekts paredz, ka trešo valstu pilsoņiem personas apliecība vienlaikus būs uzturēšanās atļauja, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem turpmāk izsniedzama kā atsevišķs dokuments ar mikroshēmā iekļautiem personas biometrijas datiem. Pašlaik ārvalstniekiem uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas ielīmes formātā personas pasē. Likumprojektā paredzēts, ka personas rīcībā vienlaikus varēs būt viena personas apliecība un viena pase, un, saņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, persona varēs izvēlēties saņemt tikai pasi, tikai personas apliecību vai abus šos dokumentus.
Personas apliecībā papildus varēs iekļaut informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama tās turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Tas nozīmē, ka personas apliecība būs izmantojama kā viens no personas identitātes apliecināšanas līdzekļiem elektronisko pakalpojumu saņemšanai elektroniskā vidē, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, informēja Skrebele.
Šodien valdībā atbalstītajā likumprojektā ir saglabātas normas, kas nosaka personu apliecinoša dokumenta vai pagaidu dokumenta turētāja pienākumus, dokumentu nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad minētie dokumenti kļūst lietošanai nederīgi.
Lai jaunais likums varētu stāties spēkā, tas vēl būs jāpieņem Saeimā.
LETA