Latvijā

Maija sākumā no savām ziemošanas vietām Latvijā sāk atgriezties daudzi un dažādi gājputni, kuru vidū ir arī lakstīgalas un vālodzes.

Maija sākumā no savām ziemošanas
vietām Latvijā sāk atgriezties daudzi un dažādi gājputni, kuru vidū
ir arī lakstīgalas un vālodzes.

Kā liecina mājaslapā www.latvijasputni.lv
apkopotā informācija, šopavasar pirmā lakstīgala (Luscinia
luscinia) dzirdēta 3. maija vakarā Jelgavas apkaimē, bet pavasara
pirmā vālodze (Oriolus oriolus) novērota 5. maijā Skrundas novadā,
Skrundas zivju dīķu apkaimē.

Tautas ticējums vēsta, ja lakstīgala iedzied
pilnā mēnesī, tad būs bagāts gads. Ja pirmā lakstīgala pogo
pusnaktī, tad vasaras beigās ābeļu zari lūzīs no augļiem.

Lakstīgala ir slaids, brūnganpelēks putns ar
tumši rūsganu asti, kas sastopama galvenokārt upmalu un mežmalu
krūmājos, bieži nogāzēs, mitrās, krūmainās pļavās pie upēm un
strautiem, dārzos un to apkārtnē, kur pietiekamā daudzumā atrodami
dažādi krūmi. No ziemošanas vietām Āfrikā tā ierodas aprīļa beigās
un maijā. Lakstīgalu raksturīgā pazīme ir skaļa pogošana, ar kuras
palīdzību tiek iezīmēta ligzdošanas teritorija.

Savukārt vālodzi, kas ir nedaudz lielāka par
strazdu, var atpazīt pēc koši dzeltenās krāsas, melniem spārniem un
asti un sarkanu knābi. Vālodze sastopama dažādos mežos, bet
visbiežāk lapu koku mežos upju tuvumā, retāk parkos. Var sastapt
arī mazos meža pudurīšos, kultūrainavā. Vālodzes no ziemošanas
vietām Āfrikā atgriežas maija sākumā. Patīk ceļot naktīs pa vienai
vai bariņos.

Maija sākumā Latvijā pirmo reizi šopavasar
Latvijā novērots arī melnkakla dūkuris (Podiceps nigricollis),
jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola), dīķu tilbīte (Tringa
stagnatilis), lielais šņibītis (Calidris canutus), svīre (Apus
apus), ausainais cīrulis (Eremophila alpestris), kārklu ķauķis
(Locustella naevia), brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) un
citroncielava (Motacilla citreola).

LETA