Ņemot vērā apgrūtināto gada pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), VID sola nesodīt uzņēmējus par gada pārskatu neiesniegšanu noteiktajā termiņā, aģentūrai LETA sacīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
Gadījumos, kad VID konstatēs uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas, kā arī gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu, pirms administratīvi sodīt nodokļu maksātāju, gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanas iemesls tiks izskatīts individuāli, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju par EDS lietotāja veiktajām darbībām sistēmā, kā arī sistēmas lēno darbību.
VID patlaban nekonkretizē termiņus, kādos sistēmas veiktspēja un ātrdarbība varētu tikt uzlabota, un iesaka uzņēmējiem izmantot alternatīvu pārskatu iesniegšanas veidu, iesniedzot tos papīra formātā. Papīra veidā VID sola pieņemt arī uzņēmuma ienākuma nodokļa atskaites.
VID norāda, ka regulāri pilnveido EDS un veic uzlabojumus, lai palielinātu sistēmas veiktspēju un ātrdarbību, piemēram, šomēnes tika uzstādīti papildu serveri. VID arī sazinājies ar sistēmas izstrādātājiem, kuri kopā ar «IBM» meklē risinājumus.
Kā šodien ziņo laikraksts «Dienas Bizness», tuvojoties likumā noteiktajiem gada pārskatu iesniegšanas termiņiem, VID EDS ir pārslogota un savas funkcijas pildīt nespēj, tādējādi vairākas dienas grāmatvežiem ne tikai normālā darba laikā, bet arī vēlās vakara stundās, tostarp brīvdienās, nav iespējams iesniegt sagatavotos gada pārskatus. SIA «Komercdoma» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags laikrakstam norāda, ka arī pārējo pārskatu un deklarāciju iesniegšana EDS ir apgrūtināta un prasa nesamērīgu laika un nervu patēriņu.
Vairāki «Dienas Biznesa» aptaujātie grāmatveži pauduši sašutumu par esošo situāciju un ir dusmīgi uz VID, kurš pat neuzskata par vajadzīgu grāmatvežus pabrīdināt un norādīt, kā tiem rīkoties turpmāk, jo tieši VID bijis tas, kurš rosinājis gada pārskatus iesniegt tieši elektroniskā veidā.
Laikraksts gan norāda, ka grāmatvežiem dokumentu iesniegšana papīra formātā nozīmētu dubultu darbu, jo liela daļa grāmatvežu datus jau ir savadījuši EDS.
«Tas būtu bardaks, atkal veidotos pārpratumi un rindas VID filiālēs,» uzskata Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune, norādot, ka patlaban grāmatveži ceļas pat četros piecos no rīta, lai kaut ko ievadītu EDS, lai pēc tam dienas laikā darbu turpinātu un censtos datus apstiprināt.
Ieņēmumu dienests atvainojas EDS lietotājiem, kuri saskārās ar grūtībām veikt darbības sistēmā, un norāda, ka apgrūtinājumi saistīti ar daudzu EDS lietotāju vienlaicīgiem mēģinājumiem augšupielādēt apjomīgus dokumentus, kā rezultātā tiek ietekmēta EDS ātrdarbība un veiktspēja. VID atzīmē, ka darbu ar EDS var apgrūtināt arī citi faktori, piemēram, sistēmas lietotāja interneta pieslēguma ātrums.
Vairāki uzņēmumi, kas ir Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas biedri, nosūtījuši iesniegumus, kuros lūdz VID Galveno nodokļu pārvaldi uz mēnesi, līdz 1.jūnijam, pagarināt pārskatu iesniegšanas termiņu.
Caune norāda, ka VID jau iepriekš bijusi pieredze, ka pēdējās dienās pirms noteiktā datuma sistēmā ir liela noslodze, tāpēc VID tam būtu jāpievērš lielāka uzmanība un jāmācās no savām kļūdām.
«Ja nepieciešams, jāiegulda līdzekļi, bet sistēma ir jāsakārto, lai nebūtu apgrūtinošs darbs un stress grāmatvežiem,» sacīja Caune.
Lai gan VID varētu likties, ka problēmas ir tikai viņu pusē, tomēr arī iesniedzēju darbinieki lieki tērē darba stundas, pieredz stresu, lai iesniegtu nepieciešamo informāciju VID, un tas nozīmē līdzekļu izniekojumu.
«Nedienas ar VID EDS ir joma, kurā atkal garām aiziet miljoni,» laikrakstam norāda «Hansa Business Consulting» līdzīpašnieks Edmunds Sprūdžs.
Ja problēmas ir aptuveni 70 000 uzņēmumu grāmatvežu un vidējās darba stundas izmaksas ir 6,25 lati, tad pie 20 stundu VID dīkstāves vien rodas deviņu miljonu latu zaudējumi, aprēķinājis Sprūdžs, gan uzsverot, ka būtu nepieciešams veikt precīzus aprēķinus par to, cik ekonomikai izmaksā šādas nepilnības.
«Katrā ziņā skaitļi ir lieli,» uzskata Sprūdžs, norādot, ka VID, pasūtot EDS izstrādi, varēja aprēķināt sistēmas noslodzi, tāpēc diez vai VID darbiniekiem vajadzētu lolot ilūzijas, ka grāmatveži nepieciešamos datus iesniegs janvārī, ja to var izdarīt vēlāk.
Vanags savukārt uzskata, ka viens no risinājumiem jautājumā par gada pārskatu iesniegšanu varētu būt īslaicīga papildu serveru īre, tādējādi nodrošinot normālu EDS darbību.
LETA