7.2 °C, 0.9 m/s, 96.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāVidējo izglītību varēs iegūt tikai ar sekmīgām atzīmēm
Vidējo izglītību varēs iegūt tikai ar sekmīgām atzīmēm
28/04/2011

Šodien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka no nākamā mācību gada apliecību par pamatizglītību skolēni varēs saņemt ar vienu nepietiekamu vērtējumu jeb zemāku vērtējumu par 4 ballēm, savukārt atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi varēs iegūt tikai tajā gadījumā, ja visos mācību priekšmetos vai valsts pārbaudes darbos būs iegūtas sekmīgas atzīmes.

Šodien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja
grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka no nākamā
mācību gada apliecību par pamatizglītību skolēni varēs saņemt ar
vienu nepietiekamu vērtējumu jeb zemāku vērtējumu par 4 ballēm,
savukārt atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi varēs
iegūt tikai tajā gadījumā, ja visos mācību priekšmetos vai valsts
pārbaudes darbos būs iegūtas sekmīgas atzīmes.

Patlaban spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka apliecību par
pamatizglītības ieguvi skolēns var saņemt arī tad, ja ieguvis līdz
trīs nepietiekamiem vērtējumiem kādā no mācību priekšmetiem gadā
vai valsts pārbaudījumos. Tas rada situāciju, ka izglītības
dokumentu var saņemt, kaut arī pamatizglītības programma pilnībā
nav apgūta.

Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija liecina,
ka 9. klases beigās vērtējumu atsevišķos mācību priekšmetos no 1
līdz 3 ballēm 2006./07. mācību gadā saņēma 2372 skolēni, 2007./08.
mācību gadā – 1475, bet 2008./09. mācību gadā – 750 skolēni. IZM
skaidro, ka skolēnu skaits, kuriem ir nepietiekams vērtējums,
samazinājās kopš brīža, kad tika noteiktas stingrākas prasības
mācību sasniegumiem, lai skolēnu varētu pārcelt uz nākamo
klasi.

Pašlaik vidusskolu var pabeigt ar diviem nepietiekamiem
vērtējumiem kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts
pārbaudījumos. Beidzot vidusskolu, vērtējumu atsevišķos mācību
priekšmetos no 1 līdz 3 ballēm 2006./07. mācību gadā saņēma 561
skolēns jeb 3,1% no absolventu kopējā skaita, 2007./08. mācību gadā
– 485 jeb 2,7%, bet 2008./09. mācību gadā – 249 skolēni jeb
1,4%.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā veikti, lai paaugstinātu
prasības izglītības ieguves kvalitātei, nodrošinātu iespēju Latvijā
īstenot starptautiskas izglītības programmas, precizētu speciālās
izglītības programmu īstenošanu, kā arī veiktu citus precizējošus
grozījumus.

Ministru kabineta noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo
uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības
iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes,
patlaban nosaka, ka 1.-4. klasē skolēnu uz nākamo klasi var
pārcelt, ja viņam vienā mācību priekšmetā vērtējums ir zemāks par 4
ballēm, bet 5.-9. klasē pārceļ, ja divos mācību priekšmetos
vērtējums ir zemāks par 4 ballēm. Savukārt vidusskolā pārceļ uz
nākamo klasi tikai tad, ja skolēns ir sekmīgs visos mācību
priekšmetos.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz paplašināt
starptautisku izglītības programmu īstenošanu Latvijā, nosakot, ka
izglītības iestāde drīkst īstenot arī starptautiski atzītas,
Eiropas Savienībā (ES) īstenotas vispārējās vidējās izglītības
programmas atbilstoši ES normatīvajiem aktiem un Latvijai
saistošiem starptautiskiem nolīgumiem, tostarp konvencijai, ar ko
nosaka Eiropas skolu statūtus.

Pēdējo gadu laikā aizvien palielinās to cilvēku skaits, kuri
darba vai dienesta pienākumu dēļ spiesti bieži pārcelties no valsts
uz valsti kopā ar ģimeni, uzturoties Latvijā samērā neilgu laiku.
Iespēju viņu bērniem iegūt izglītību nodrošina starptautiskas
izglītības programmas, kuras tiek īstenotas daudzās valstīs.

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz arī precizēt
speciālās izglītības programmu īstenošanas kārtību, veicinot šo
programmu atbilstību bērnu speciālām izglītības vajadzībām, kā arī
noteikt valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju
kompetenci, sastāvu un izveides kārtību. Grozījumos noteikts vakara
(maiņu) vidusskolu pamatuzdevums, noteikta kārtība, kādā tiek
organizētas mācību priekšmetu olimpiādes, kā arī veikti citi
precizējoši grozījumi.

LETA