Nodokļu paaugstināšana un iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās veicina ekonomisko noziegumu skaita palielināšanos, – laikrakstam «Telegraf» saka Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.
Kā piemēru viņš min ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu saistītos nelikumīgos darījumus – nelegālā alkohola tirdzniecība, benzīna tirdzniecība no «rokas». «Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Arī uzņēmēju vidū vērojama tendence nodarboties ar jebkura veida biznesu, kas tikai nes peļņu, tostarp arī nelegālo,» norāda Gudermanis.
Kopumā Latvijā pašlaik ekonomisko noziegumu topā esot nelieli darījumi, tirgū atgriežas arī darījumi ar pirātiskajiem diskiem. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā vienkāršākas kļuvušas naudas atmazgāšanas shēmas, taču to skaits nav mazinājies, jo naudas atmazgātāji naudu «dzenā» pāri vairāku valstu robežām, cauri vairākām bankām un iestādēm, stāsta Gudermanis.
Latviju, kā arī citas Baltijas valstis, bieži izmantojot virtuāli nozagtas naudas legalizēšanai, – shēmā iesaistītas diezgan daudzas personas, pārsūtāmās summas ir nelielas – 500, 1000 eiro.
2010. gadā Ekonomikas policija bankās arestējusi 855 000 ASV dolārus, 458 000 eiro. Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem kriminālprocesos atzīti 813 000 ASV dolāri, 420 000 latu un vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Šie līdzekļi ieskaitīti valsts budžetā vai atmaksāti cietušajiem.
Šā gada trijos mēnešos arestēti 170 000 latu, vairāk nekā 300 000 ASV dolāru, 90 000 eiro.
Gudermanis uzsver, ka Ekonomikas policija nodarbojas tikai ar naudas legalizācijas izmeklēšanu. Nodokļu mahinācijas ir Finanšu policijas pārziņā.
Ekonomikas policijas priekšnieks norāda, ka nav mainījusies situācija pirātisma jomā – gan mūzikas, filmu, datorspēļu, gan datorprogrammu jomā. Neesot ne kāpuma, ne krituma.
2010. gadā veiktas 260 pārbaudes par nelegālu datorprogrammu lietošanu uzņēmumos un firmās, sākti 42 kriminālprocesi.
Komentējot interneta resursu www.file.lv darbības apturēšanu par nelikumīgu autortiesību un blakustiesību objektu izplatīšanu internetā pirms pāris gadiem, Gudermanis stāsta, ka lieta nonākusi prokuratūrā, tajā ir viens aizdomās turamais, turpinās ekspertīzes. Viņaprāt, līdz tiesai lieta tik drīz varētu arī nenonākt.
Daudz sūdzību Ekonomikas policija saņemot no cilvēkiem, kas internetā pārskaitījuši naudu, bet preci nav saņēmuši, piemēram, «ebay», «mobile.de» vietnē.
Ekonomikas policijas uzmanības lokā nonākuši arī vietējie internetveikali, kuros zemāka cena par preci, visticamāk, saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelegālu piegādi vai citām mahinācijām. Pircējs šādos gadījumos riskē saņemt preci bez garantijas un bez iespējas brāķi apmainīt.
Nekustamo īpašumu tirgū pašlaik neesot tik aktīvu nelegālo darījumu, kā tas bija treknajos gados, taču šajā jomā pašlaik ir aktuālas krāpšanās ar pilnvarām. Parasti šādas pilnvaras tiek noformētas konkrēta darījuma veikšanai, taču afēristi pamanās iekļaut tajās daudz plašākas rīcības iespējas, ko pēc tam arī paši izmanto. Rezultātā klients viegli un ātri var palikt bez dzīvokļa, stāsta Gudermanis.
Pēc Ekonomikas policijas priekšnieka teiktā, ļoti daudz cilvēku joprojām iekrīt uz viltus nekustamo īpašumu mākleriem, kuri par konkrētām summām piedāvā telefona numurus it kā nekustamo īpašumu saimniekiem. Patiesībā puse numuru vienkārši neatbild, bet tur, kur kāds atbild, parasti saka, ka īpašums jau ir izīrēts vai pārdots. Starpniekiem šādos gadījumos nav nekādas atbildības. Līdzīgi ir arī par SMS veidā saņemtu informāciju par laimestiem.
LETA
6.9 °C,
1.5 m/s,
96.3 % 
6.9 °C,
1.5 m/s,
96.3 %