Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu kopumā 5,5 miljonu latu apjomā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja KP pārstāve Inita Kabanova.
«Swedbank» uzlikts sods 2,83 miljonu latu apjomā, «Citadele banka» – 1,22 miljonu latu apjomā, «SEB banka» – 558 744 lati, «Latvijas Krājbanka» – 259 006 lati, «DnB NORD Banka» – 167 466 lati, «Nordea Bank Finland Plc» Latvijas filiāle – 158 401 lati, «Rietumu Banka» – 103 927 lati, «GE Money Bank» – 79 408 lati, «Latvijas Hipotēku un zemes banka» – 55 594 lati, «Norvik banka» – 25 227,5 lati, «Aizkraukles banka» – 15 491 lati, «PrivatBank» – 5486 lati, «UniCredit Bank» – 5435 lati, «Danske Bank» filiāle Latvijā – 2688 lati, «Baltic International Bank» – 2680 lati, «Trasta komercbanka» – 2596 lati, «SMP Bank» – 2022 lati, «Akciju komercbanka «Baltikums»» – 1364 lati, «Reģionālā investīciju banka» – 1274,5 lati, AS «Latvijas Biznesa banka» – 728 lati, «LTB Bank» – 500 lati un «VEF banka» – 500 lati.
Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002. gada 1. decembra līdz 2011. gada 7. janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.
KP norāda, ka, lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas laikā KP konstatējusi, ka tirgotāju maksājuma lielums bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma.
2009. gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā. Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformējusi konkurenci un nav likusi bankām cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus.
Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un secīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem. Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju «Visa» un «MasterCard» piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem.
Vienošanās rezultātā tika arī deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā no 2002. gada, kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti.
LETA
7.6 °C,
2.1 m/s,
85.3 % 
7.6 °C,
2.1 m/s,
85.3 %