Kārtējās pārmaiņas piedzīvojis Jelgavas Jaunais teātris, kas pēdējo reizi skatītājiem jaunu izrādi nodeva pērn februārī. Teātrim jau atkal mainījies režisors, un Ģirta Šoļa, kas teātrim pievienojās tikai 2008. gadā, vietā stājies režisors no Rīgas Rihards Svjatskis, kurš nesen beidzis Latvijas Kultūras koledžu. Jau svētdien, 13. martā, pulksten 17 kultūras nama Mazajā zālē teātris piedāvā savu jaunāko izrādi ģimenēm – muzikālu iestudējumu «Muzikanti», kas veidots pēc brāļu Grimmu pasakas «Brēmenes muzikanti» un Ivana Krilova fabulu motīviem. Šoreiz saruna ar jauno režisoru par teātri, aktieriem un to, ko skatītāji var gaidīt no teātra jaunā vadītāja.
Ritma Gaidamoviča
Nav noslēpums, ka pēdējos gados Jelgavas Jaunā teātra vārds pilsētā dzirdams reti. Ja ir, tad ar ziņu, ka atkal mainījies režisors. Dažus gadus to vadīja Agris Krūmiņš, kas pārgāja uz Ventspils teātri un Jaunajam teātrim palīdzēja vien atsevišķos projektos, un līdz ar to teātris, kuram nebija pastāvīga režisora, mazliet pazuda no redzesloka. 2008. gadā teātri vadīt uzņēmās jauns entuziasts radošās apvienības «Umka.lv» dibinātājs Ģ.Šolis, un teātris «piecēlās», taču arī viņš pieņēmis citu izaicinājumu galvaspilsētā. Taču teātrinieki nenolaida rokas – viņi iesniedza projektu, lai saņemtu naudu jaunas izrādes iestudēšanai, un līdz ar apstiprinājumu atrada arī jaunu režisoru. Jau no pērnā gada nogales teātri vada Rihards, kuru uz Jelgavu atvilinājusi bijusī teātra aktrise viņa pasniedzēja Anna Jansone. «Man nav svarīgi, kur teātris atrodas, galvenais, ka varu izpausties un man līdzās ir līdzīgi domājoši cilvēki. Un tādi ir jelgavnieki – mani aktieri,» saka Rihards.
Nav runa par teātra ēku, bet cilvēkiem Līdz darbam Jelgavā viņš par mūsu pilsētu zinājis vien to, ka šeit kultūra ir augstā līmenī un daudz iespēju, kur jaunajiem izpausties. «Vēl pirmā doma: o, jābrauc ar vilcienu, forši! Šodien varu teikt – šeit ir visi apstākļi, lai strādātu ar pilnu atdevi. Skatuve, teātrim sava vieta, cilvēki, kuri grib strādāt,» tā Rihards, atzīstot, ka, protams, viņam kā jaunam režisoram nesalīdzināmi vieglāk bijis «ielēkt vilcienā, kas jau gatavs». Viņš neslēpj, ka zina par biežo režisoru maiņu, to, ka teātris ik pa brīdim pazudis, tad atkal uzradies. Arī to, ka Jelgavā ir teātris ar lielu vārdu – Ādolfa Alunāna teātris. «Iespējams, sabiedrībai rodas jautājums, vai Jelgavai maz otru teātri vajag?! Taču vajag! Kāpēc? Ja ir cilvēki, kas saauguši ar šo teātri, vēlas darboties, mēs nevaram viņiem to liegt. Te jau nav runa par monolītu teātra ēku, bet par cilvēkiem, kuri grib dalīties, runāt, piepildīt sapņus. Teātris ir komanda. Protams, ja kapteinis to pamet, komandai ir grūti izdzīvot, taču šī komanda, manuprāt, ir norūdījusies. Nevar pārmest, ja režisors pieņem citu izaicinājumu,» spriež Rihards, piebilstot, ka tas viss, protams, nodara zināmu skādi kolektīvam, uzticībai.
«Neesmu diktators, man patīk darbs komandā» Režisors atzīst, ka amatierteātrī nenoliedzami svarīgākās ir savstarpējās attiecības. «Kā sadzīvot, kā uzticēties, ne tik daudz lielā māksla, jo šeit jau ir sapulcējušies domubiedri, kas darbojas pēc pašu iniciatīvas. Galvenais ir iemācīties sadarboties, lai radītu uz jūtām balstītu kolektīvu. Aktieriem jābūt lielai uzticībai režisoram, cits jautājums – vai tas ir patiesi,» tā Rihards. Viņam pašam šķiet, ka, neskatoties uz īso laiku, kopš strādā šeit, viņam tomēr ir izdevies iegūt aktieru uzticību. «Aktieri sagaida, ka režisors būs diktators, kurš pateiks, kā tieši jābūt, novedīs līdz asarām, ko jutu arī šajā kolektīvā. Taču es strādāju citādāk – man patīk darbs komandā. Es atnāku ar vīziju, parādu virzienu, plānoju, bet uz skatuves mēs esam vienādās pozīcijās, bīdot izrādi, kā mēs vēlamies. Gribu, lai aktieri ieliek arī savu domu, ne tikai atražo manis iztēloto. Šī maģija rodas uzticībā, un pamazām uz to ejam. Man jau te pārmet, ka es esot pārāk labs,» smaidot saka Rihards. Viņš piebilst, ka sākumā Jaunā teātra aktieri apmulsuši no režisora vairākiem piedāvātajiem variantiem, kā spēlēt, taču nu jau saraduši.
Jelgavnieki – mierīgāki un atvērtāki Rihards ir režisors arī vienam Rīgas kolektīvam un kopā ar domubiedriem galvaspilsētā veido jaunu radošo apvienību – «Crevent Studio» teātri. Salīdzinot tur esošo un šo aktieru komandu, režisors saka: «Šeit cilvēki ir mierīgāki un atvērtāki. Nezinu, vai tas tāpēc, ka jelgavniekiem jau ir liela pieredze, jo daļa aktieru ir krietni vecāki par mani, kas mani sākumā biedēja, vai kas cits, taču darbs ar jelgavniekiem ir viegls,» tā Rihards. Viņš atklāj, ka arī jelgavnieki šajā īsajā laikā ko iemācījuši viņam, proti, būt lakoniskam. Runājot par nākotnes plāniem, jaunais režisors atzīst, ka viņa mērķis ir Jauno teātri izveidot par vienotu ansambli, attīstīt aktieros lielāku radošumu, lai var skatītājiem nododot izrādi un «parakstīties» ne tikai ar savu vārdu, bet Jelgavas Jaunā teātra vārdu. «Ir laiks Jaunajam teātrim atgriezties,» tā Rihards, aicinot teātrim pievienoties jaunus biedrus, kuri ir vecumā no 16 gadiem un vēlas spēlēt teātri. Pieteikties var pa e-pastu: jaunaisteatris@inbox.lv.
Muzikāls piedzīvojums Jau svētdien, 13. martā, pulksten 17 kultūras nama Mazajā zālē jaunais režisors kopā ar savu komandu skatītājiem piedāvā muzikālu iestudējumu «Muzikanti», kurā skanēs arī «dzīvā» mūzika. «Runāsim par mūžam senām tēmām – draudzību, uzticību un atbalstu. Šodien ir svarīgi ģimenēm dot pozitīvu vēstījumu, lai mēs pārāk neaizskatāmies uz to vardarbību, ko rāda TV ekrānos, ko diemžēl redzam arī apkārt,» tā režisors. Ar šo izrādi aktieri centīsies parādīt, ka cilvēks nav vientuļa sala. Uzticīga drauga plecs ir kā lietussargs lietainā dienā. «Jā, tas nenovērsīs lietu, taču tu vismaz tik ļoti neizmirksi,» spriež Rihards. Jaunā teātra trupa kopā ar Bērnu un jauniešu mūzikas kluba mūziķiem radījusi šo izrādi kā muzikālu piedzīvojumu pašiem mazākajiem, viņu vecākiem un ikvienam, kurš novērtē īstu draudzību.
Foto: Ivars Veiliņš
25.4 °C,
2.2 m/s,
63.9 % 
25.4 °C,
2.2 m/s,
63.9 %