Saeima šodien aizklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par tiesībsargu ievēlēja «Saskaņas centra» virzīto Juri Jansonu.
Līdz ar to Saeimas atbalstu neguva «Vienotības» virzītā kandidāte Administratīvās rajona tiesas tiesnese Anita Kovaļevska.
Balsošanā piedalījās 97 deputāti, par derīgām tika atzītas 93 balsošanas zīmes, par nederīgām – četras. Pret abiem kandidātiem nobalsoja viens deputāts.
Par Jansonu nobalsoja 53 deputāti, pret – 40. Par Kovaļevsku nobalsoja 39 deputāti, pret – 54.
Opozīcijā esošā SC virzītajam Jansonam atbalstu iepriekš pauda koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
«Vienotības» valde aicināja ZZS neriskēt ar valdības stabilitāti, atbalstot Jansonu, taču ZZS paziņoja, ka neplāno mainīt savu pozīciju tiesībsarga jautājumā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atzinusi, ka abi tiesībsarga amata kandidāti – Jansons un Kovaļevska – formāli atbilst šī amata ieņemšanai.
Jansons dzimis 1973. gada 19. jūnijā, 2001. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, 2004. gadā LU ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Jansons ir bijis «Rīgas slimokases» valdes priekšsēdētājs, bet kopš 2010. gada 5. februāra ir tās likvidators.
Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kad amata pienākumus sāks pildīt jaunais tiesībsargs, būs pieci, nevis četri gadi, kā līdz šim, – nosaka Saeimā pieņemtie grozījumi Tiesībsarga likumā.
Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.
Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.
Likums noteic, ka tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.
Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu. Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums. Arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.
Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.
Likums paredz tiesībsargam tiesības pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā.
Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams. Par informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.
LETA
9.2 °C,
3.8 m/s,
58.9 % 
9.2 °C,
3.8 m/s,
58.9 %