Gandrīz droši prognozējamais benzīna cenu kāpums par vismaz pieciem santīmiem pēc 1. jūlija izraisīs benzīna patēriņa samazināšanos aptuveni par 10% – 12%, biznesa portālam «Nozare.lv» prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.
«Vislielāko cenu kāpuma ietekmi izjutīs privātā autotransporta īpašnieki, jo tie ir galvenie benzīna patērētāji. Ietekme uz uzņēmumiem būs mazāka, jo komerctransports pārsvarā izmanto dīzeļdegvielu un tai vismaz netiks paaugstināts akcīzes nodoklis,» sacīja Sakne.
Viņš sacīja, ka 10% – 12% benzīna patēriņa kritums jau bija vērojams 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu, tāpēc nav nekāda pamata cerēt, ka pēc vasaras cenu kāpuma patēriņa kritums varētu būt mazāks.
«Cilvēkiem būs jāizdara izvēle – vai nu maksāt un braukt, vai arī samazināt degvielas patēriņu. Nenoliedzami, pieaugs sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš, kurš pērn jau ir audzis par 8%. Un, protams, pieaugs arī kontrabandas degvielas patēriņš, par ko jau tagad liecina sludinājumu skaits internetā,» skaidroja Sakne.
Viņš piebilda, ka benzīna cenu paaugstināšana par aptuveni pieciem santīmiem vasarā ir gandrīz droša, jo to ietekmēs divi Latvijas iekšējie faktori – akcīzes un pievienotās vērtības nodokļi, kā arī obligāto naftas rezervju veidošana. Vēl degvielas cenu ietekmēs arī naftas un naftas produktu cena pasaules tirgū, taču prognozēt, kāda tā varētu būt vasaras vidū, patlaban ir grūti.
«2,44 santīmu sadārdzinājumu uz litru izraisīs akcīzes un pievienotās vērtības nodokļi. Nodokļu celšana nekad nav patīkama, bet šovasar tā būs dubulti un pat trīskārši nepatīkama. Vēl jau Saeimai nodokļu paaugstināšana jāapstiprina,» sacīja Sakne.
Arī obligāto naftas rezervju veidošana degvielas cenu varētu palielināt par aptuveni 2,5 santīmiem, kurus veidos krīzes krājumu nodeva, kas būs jāmaksā degvielas tirgotājiem, un pievienotās vērtības nodoklis, skaidroja Sakne. «Žēl, ka tās tiek veidotas tikai tagad. Ja Ekonomikas ministrija rezerves būtu veidojusi pirms gada vai vēl agrāk, tad ietekme nebūtu tik sāpīga,» sacīja Sakne.
Trešais faktors, kas ietekmēs degvielas cenas, būs naftas un naftas produktu cenas pasaules tirgū. «Patlaban, ņemot vērā nerimstošos nemierus arābu pasaulē un to izplatīšanos no valsts uz valsti, cenas pasaules tirgū ir tikai kāpjošas. Ir grūti prognozēt, kā tas beigsies,» sacīja Sakne.
Viņš piebilda, ka jau patlaban, kad naftas barela cena sasniegusi 110 ASV dolārus, degvielas cena jau ir 1000 ASV dolāri par tonnu. «Negribētos tomēr piekrist dažiem pasaules ekonomistiem, kas prognozē naftas cenu līdz 300 dolāriem par barelu, jo šāda cena apstādinātu visas pasaules ekonomiku,» skaidroja Sakne.
Jautāts, kādu līmeni naftas barela cena varētu sasniegt, Sakne sacīja, ka diemžēl tā varētu sasniegt 200 dolārus par barelu un arī šādam cenu līmenim būs graujoša ietekme.
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja lēmumu pārskatīt akcīzes nodokli tikai benzīnam, bet dīzeļdegvielai saglabāt esošajā apjomā, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī no šā gada 1. jūlija. Tādējādi plānots no 269 latiem līdz 289 latiem palielināt akcīzes nodokli par 1000 litriem. Ar šā gada 1. jūliju akcīzes nodoklis benzīnam par 1000 litriem – Lietuvā ir 308 lati, bet Igaunijā 300 lati.
Tikmēr Ekonomikas ministrija 23. februārī atkārtoti izsludinājusi divus atklātos konkursus par naftas produktu drošības rezervju izveidi Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā.
Naftas cena pasaules tirgū šodien pietuvojās 120 dolāru par barelu atzīmei, kas skaidrojams ar pieaugošajām bažām par Lībijas vardarbīgo nemieru ietekmi uz naftas piegādēm.
Tādējādi naftas cenas atkal sasniegušas jaunu augstāko līmeni vairāk nekā divu gadu laikā.
Londonas biržā «Brent» jēlnaftas cena aprīļa piegādēm palielinājās līdz 119,79 dolāriem (61,45 latiem) par barelu, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008. gada 22. augusta.
Trešdien «Brent» jēlnaftas cena pārsniedza 110 dolāru par barelu robežu.
LETA
8.1 °C,
4 m/s,
60.8 % 
8.1 °C,
4 m/s,
60.8 %