Vairāk nekā 70% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti ar nodokļu sistēmu Latvijā, bet tikai 20% ar to kopumā ir apmierināti, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja profesora Arņa Saukas kopā ar Londonas Universitātes kolēģiem veiktais pētījums.
Attiecīgi 43% un 40% no aptaujātajiem uzņēmējiem uzskata, ka mazajiem uzņēmumiem vajadzētu maksāt daudz mazākus vai mazākus nodokļus. Savukārt aptuveni ceturtā daļa aptaujāto pauda viedokli, ka lielie uzņēmumi varētu maksāt pat mazliet lielākus nodokļus.
Attiecībā uz uzņēmēju apmierinātību ar to, kā valsts tērē nodokļu maksātāju naudu, situācija, pētnieku skatījumā, izskatās pavisam bēdīga. Proti, ar nodokļu naudas izlietošanu pilnībā neapmierināti ir gandrīz 60%, neapmierināti vairāk nekā 20%, savukārt apmierināti tikai nepilni 7% aptaujāto uzņēmēju.
Turklāt valdībai kopumā neuzticas aptuveni puse aptaujāto uzņēmēju, savukārt 30% tomēr pauž viedokli, ka valdībai vairāk uzticas, nekā neuzticas.
Ļoti līdzīgu attieksmi aptaujātie uzņēmēji pauž arī attiecībā uz uzticību ierēdniecībai, savukārt uzticamība tiesu sistēmai ir krietni augstāka: tai uzticas apmēram 55% uzņēmēju.
Tam, ka valdībai rūp, ko domā cilvēki, nepiekrīt gandrīz 70% aptaujāto. Gandrīz tikpat daudz uzņēmēju apšauba valdības kompetenci, paužot viedokli, ka nevar uzticēties tam, ka valdības rīcība būs pareiza, un tam, ka valdība pati zina, ko dara.
Nospiedošs vairākums uzņēmēju, vairāk nekā 80%, arī uzskata, ka valdība darbojas, savu personīgo interešu vadīta, bet aptuveni tikpat pauž viedokli, ka vadība izšķiež lielu daļu no nodokļu maksātāju naudas.
Arī apgalvojumam, ka «tādi cilvēki kā es nenosaka valdības rīcību», piekrituši vairāk par 80% aptaujāto uzņēmēju.
Aptuveni 45% uzņēmēju uzskata, ka gadījumā, ja viņiem būtu nepieciešams kāds materiāls atbalsts no valsts puses nākamo piecu gadu laikā (bezdarbnieka pabalsts, veselības aprūpe, pensija), tie tādu nesaņemtu. Salīdzinājumam, tikai aptuveni 25% aptaujāto uzņēmēju palīdzībai no valsts puses drīzāk tic. Uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka šāds pabalsts tuvāko piecu gadu laikā varētu būt nepieciešams, apstiprinoši atbildēja aptuveni 30% no aptaujātajiem uzņēmējiem, aptuveni tikpat atbildēja noliedzoši, savukārt 35% uz šo jautājumu nevarēja atbildēt.
Neskatoties uz izteikto neapmierinātību ar valsts darbību, jautāti, kā vērtē šīsdienas valdības darbību, salīdzinot ar valdības darbību 2007. gadā, gandrīz 40% uzņēmēju tomēr dod priekšroku šīsdienas valdībai, aptuveni 30% uzskata, ka starp abām valdībām īpašas atšķirības nav, savukārt tikai mazāk nekā 20% par labāku uzskata tā saukto labo laiku valdību.
Sauka pieļauj, ka liela daļa uzņēmēju tomēr vaino labo laiku valdību, netieši norādot, ka tās radītās kļūdas ir veicinājušas šīsdienas nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī.
Salīdzinājumā ar situāciju pirms 12 mēnešiem pašreizējo valsts ekonomisko situāciju kā mazliet labāku vērtē tikpat daudz aptaujāto uzņēmēju kā to, kuri to vērtē kā nedaudz sliktāku: ap 35%, bet aptuveni 30% uzņēmēju pauda viedokli, ka situācija ir palikusi nemainīga.
Gandrīz trešdaļa jeb 30% no aptaujātajiem uzņēmējiem izteica prognozi, ka ekonomiskā situācija valstī tuvāko 12 mēnešu laikā nedaudz uzlabosies, aptuveni tikpat domā, ka tā paliks nemainīga, savukārt nedaudz vairāk nekā 20% uzskata, ka situācija vēl nedaudz pasliktināsies.
Pētnieks norāda, ka uzticība valdībai, piederības sajūta un arī attieksme pret to, kā maksātie nodokļi tiek izmantoti, ietekmē nodokļu maksātāju uzvedību. Pastāvot pieņēmums, ka uzņēmēji iesaistīsies nodokļu nemaksāšanā daudz lielākā apjomā gadījumos, ja tiem ir maza uzticība vadībai un tam, ka viņu maksātie nodokļi tiek izlietoti godīgi.
Latvijas uzņēmēju pārliecinošam vairākumam (70%) ir būtiski, ka viņu darbība palīdz valstij kopumā, bet vairāk nekā 85% uzņēmēju uzskata, ka viņiem ir svarīgi būt par Latvijas sabiedrības daļu, kas varētu motivēt uzņēmējus maksāt nodokļus, tomēr pētījumā secināts, ka vieni no galvenajiem nodokļu nemaksāšanas iemesliem varētu būt saistīti tieši ar attieksmi pret nodokļu sistēmu un uzticību valstij.
Pētījums veikts no 2010. gada novembra beigām līdz 2011. gada janvārim, kopā aptaujājot aptuveni 350 Latvijas uzņēmumu īpašniekus un vadītājus.
LETA