Ceturtdien, 3. februārī, pulksten 16 Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā durvis vērs Baņutas Ancānes ilustrāciju izstāde Šekspīra sonetiem. Jāatzīmē, ka izstādē skatāmie darbi pagājušā gadsimta 90. gadu otrajā pusē tapa kā apgāda «Preses nams» pasūtījums, taču tie nekad neieraudzīja dienasgaismu – grāmatu izdevniecība bankrotēja. Līdz šim ilustrācijas nav arī rādītas skatītājiem. Jelgavniekiem būs tas gods ar tām iepazīties pirmajiem.
Ritma Gaidamoviča
Šī būs pirmā mākslinieces viesošanās mūsu pilsētā. Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis stāsta, ka B.Ancāne ir viena no savas paaudzes spožākajām grafiķēm, kura ienāca mākslā 20. gadsimta 60. gadu vidū un 70. gadu sākumā. Toreiz jaunie mākslinieki, starp kuriem ir tik spoži vārdi kā Māra Rikmane, Aleksandrs Dembo, Malda Muižule un mūsu pašu Lolita Zikmane, nāca skatītāju priekšā ar jaunu skatījumu uz pasauli un lietām, ar savu vērtību sistēmu un savu pasaules mērījumu. «Šie mākslinieki pagrieza muguru agrāko paaudžu bieži vien pavulgārajam reālismam. Viņus neinteresēja īstenība, kurā zīmogu uzspieda padomju okupācijas režīma ideoloģija. Viņi vēlējās izteikt savu skatījumu par pasauli. Tieši to atklāti nevarēja, tādēļ sākās jaunas tēlainās sistēmas meklējumi, kuru vēlāk nodēvēja par asociatīvo tēlainību. Personīgā attieksme, izteikts individuālais rokraksts, jauns mūžīgo tēmu interpretējums, garīgo dimensiju uzsvērums mākslas darbos ir izteikts arī mūsu pilsētas viešņai Baņutai Ancānei,» stāsta M.Brancis.
Māksliniece savulaik daudz strādāja krāsu litogrāfijā (arī ofortā), veidodama kā žanra darbus, tā klusās dabas. Īpaši ievērojami kļuva viņas portreti, kuros viņa prata atklāt ļoti dziļas savu modeļu garīgās pasaules aprises. Viņas darbiem piemīt iekšēji nemierīgs, dramatisks noskaņojums.
Kopš 90. gadiem B.Ancāne vairs neveido stājdarbus grafikas tehnikās, toties ļoti meistarīgi strādā pasteļzīmējumā, pievērsdamās galvenokārt portretam, arī reliģiskām tēmām.
Visu radošo mūžu māksliniece atdevusi arī grāmatu grafikai. Te jāatceras viņas poētiskās ilustrācijas arābu dzejnieka Saadi «Rožudārzam», J.V. Gētes «Dzejām», Annas Sakses «Zāļu stiebram», I. Turgeņeva «Dzejai prozā».
«Ilustrācijas Šekspīra sonetiem veidotas jauktā tehnikā – akvarelis, akvareļa krītiņi, tuša, zīmulis. Nelielie sadzīviskie skati mēģina uzburt renesanses laika atmosfēru Anglijā: cilvēki dzied, satiekas, atklāj mīlestību, laiž pasaulē bērnu, mirst. Liekas, ka tie ir kā trausli atspulgi no bijušās garīgi piesātinātās pasaules, līdz ko tiem pieskarsies – sabirs tūkstoš lauskās,» tā M.Brancis.
Izstādes atklāšanas dienā būs iespēja mazliet ielūkoties Šekspīra sonetos, ko angļu valodā lasīs Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi, bet latviešu valodā – Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktieri.
Foto: easyget.lv
22.5 °C,
1.7 m/s,
69.7 % 
22.5 °C,
1.7 m/s,
69.7 %