«Šogad Jelgavā tiks uzsākta vērienīga projekta īstenošana – tiks rekonstruēts J.Čakstes bulvāris un labiekārtota Driksas krastmala, kā arī izbūvēts gājēju tilts pār upi uz Pasta salu. Tāpēc gribētu aicināt uzņēmējus jau tagad sākt domāt par dažādu veikaliņu, kafejnīcu ierīkošanu upmalā, lai piesaistītu cilvēkus. Tāpat jau esam sākuši domāt par pašas Pasta salas attīstību, jo tā ir vieta, uz kurieni tilts aiznes cilvēku – tātad tur ir jābūt kaut kam, ko darīt,» tā šodien, iepazīstinot uzņēmējus ar aktualitātēm pilsētā, iesāka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Ilze Knusle-Jankevica
«Šogad Jelgavā tiks uzsākta vērienīga projekta īstenošana – tiks rekonstruēts J.Čakstes bulvāris un labiekārtota Driksas krastmala, kā arī izbūvēts gājēju tilts pār upi uz Pasta salu. Tāpēc gribētu aicināt uzņēmējus jau tagad sākt domāt par dažādu veikaliņu, kafejnīcu ierīkošanu upmalā, lai piesaistītu cilvēkus. Tāpat jau esam sākuši domāt par pašas Pasta salas attīstību, jo tā ir vieta, uz kurieni tilts aiznes cilvēku – tātad tur ir jābūt kaut kam, ko darīt,» tā šodien, iepazīstinot uzņēmējus ar aktualitātēm pilsētā, iesāka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Pašvaldība, piesaistot Eiropas finansējumu, plāno sakārtot arī Pasta salu. Jau ir izsludināts metu projektu konkurss par iecerēm un idejām, kā varētu attīstīt Pasta salu un izmantot pilsētas infrastruktūru, kas līdz ar lielā projekta īstenošanu būs sakārtota. Tomēr arī pašvaldībai pašai ir savas ieceres. «Mēs gribētu, lai Pasta salā tiek izveidota ūdens sporta bāze, uz kuru varētu pārcelt Sporta skolas airēšanas bāzi, iespējams, arī ūdens motosportu,» atklāj domes priekšsēdētājs. Savukārt uzņēmējus viņš aicina domāt par to, kā izklaidēt cilvēkus, kas uz Pasta salu aizies, un kā tos piesaistīt – ne tikai vietējos, bet arī tūristus.
Ne tikai pilsētas infrastruktūra, bet arī lielu pasākumu rīkošana ir viens no veidiem, kā piesaistīt tūristus. Janvāra sākumā notikušais Eiropas čempionāta kvalifikācijas posms volejbolā jauniešiem ir spilgts piemērs. «Mums ir liels prieks, ka varējām sarīkot šo pasākumu, bet tas parādīja arī vairākas problēmas. Pirmkārt, Jelgavā nepietiek viesnīcu un naktsmītņu. Mums bija sarežģīti izmitināt 120 cilvēkus, bet var jau atbraukt vēl vairāk. Otrkārt, divām komandām – Holandes un Vācijas – līdzi bija atbraukuši vecāki, un bija jādomā, kā viņus izklaidēt. Nācās domāt, kur viņus vest, ko rādīt, ko stāstīt un ko ieteikt,» stāsta A.Rāviņš.
Pasākumu organizēšana pilsētā ir pašvaldības aģentūras «Kultūra» lauciņš. Aģentūras direktors Mintauts Buškevics norāda, ka Jelgavas koncepcija ir veidot tādus pasākumus, kuriem Latvijā nav alternatīvas – smilšu un ledus skulptūru festivālu, piena paku regati un citus. «Lielo svētku rīkošanā jāiesaistās visiem, jo tā ir iespēja arī uzņēmējiem nopelnīt. Tāpēc uzņēmējiem vajadzētu sekot līdzi norisēm pilsētā un būt gataviem uzņemt viesus. Jā, tas nozīmē pagarināt darba laiku un ieguldīt papildu resursus, bet tā ir arī iespēja nopelnīt,» tā M.Buškevics. Viņš stāsta, ka šogad uz Ledus skulptūru festivālu, kurš notiks no 11. līdz 13. februārim, jau vairāki uzņēmumi un iestādes, piemēram, Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Jelgavas pils muzejs, izteikuši gatavību strādāt ilgāk un uzņemt pilsētas viesus. Aģentūras «Kultūra» direktors aicināja uzņēmumus ziņot par savu piedāvājumu un iecerēm, lai šo pakalpojumu klāstu varētu pagūt iekļaut pasākuma reklāmas materiālos, lai cilvēki vēl pirms pasākuma apmeklēšanas zinātu, ka varēs vēl kaut ko apmeklēt un piedalīties. Uzņēmēji šādu sadarbību vērtē atzinīgi, jo tiešām ir pārliecinājušies, ka iesaistīšanās svētkos nes peļņu. Kafejnīcas «Silva» pārstāve norādīja, ka visvairāk uzņēmums to izjutis tajā gadā, kad divas ledus skulptūras bija izvietotas Driksas ielā pie kafejnīcas. Tāpat šo pasākumu veiksmīgi izmanto Jelgavas novada teritorijā esošais «Zemnieku cienasts» – interneta mājas lapā www.celojumubode.lv atrodams piedāvājums ar brokastīm «Zemnieku cienastā», ekskursija pa pilsētu, Trīsvienības baznīcas torņa un festivāla apmeklējums.
Uzņēmējus būt aktīvākiem aicināja arī Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška. «Atceros, kādi bija uzņēmēji 90. gados. Viņi visas savas ieceres piepildīja caur cīņu, bet tagad pašvaldība daudz ko dara, lai uzņēmējiem būtu vieglāk, pievilcīgāk un aicina uzņēmējus iesaistīties. Ir jāsaprot, ka šobrīd peļņa nav liela, bet tā tas ir visā pasaulē, tāpēc vajag pirmajiem iegūt informāciju un darīt, jo, ja, piemēram, tās bodītes upmalā nesaliksim mēs, Jelgavas uzņēmēji, to izdarīs citi no citām pilsētām,» tā I.Kanaška. Viņš piebilda, ka tieši mazie uzņēmumi ir tie, kas lielākoties aizpilda darba vietas, jo jaunas rūpnīcas un ražotnes tik strauji nerodas – mazie uzņēmēji ne tikai nodarbina un nodrošina savu ģimeni, bet dod darbu vēl kādam.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka šodien notika seminārs uzņēmējiem «Aktualitātes Jelgavas attīstībā», kuru organizē Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs (JRTC) sadarbībā ar Jelgavas reģionālo Pieaugušo izglītības centru. JRTC ir iecerējis tikšanās ar uzņēmējiem rīkot biežāk, lai kopā plānotu un virzītu tūrisma attīstību Jelgavā un kopīgiem spēkiem panāktu, ka tūrists Jelgavā uzturas ilgāk, nevis tikai apskata caurbraucot.
Foto: Ivars Veiliņš
15.7 °C,
0.6 m/s,
94.6 % 
15.7 °C,
0.6 m/s,
94.6 %