Čigānu tautas tradīcijas ir atšķirīgas, ja salīdzinām dažādu tautību cilvēku vērtības un to hierarhiju. «Čigāniem vērtību sistēmas augšgalā ir ģimene un tradīcijas, ka meitenes, sasniegušas zināmu vecumu, precas, dibina ģimeni, dzemdē bērnus. Un tikai pēc tam ir izglītība. Un ir grūti šos uzskatus mainīt, iet pret tradīcijām un pārliecināt čigānus, ka izglītība tiešām ir nepieciešama, lai varētu atrast labu darbu un iekļauties sabiedrībā kā vienlīdzīgs un pilntiesīgs tās loceklis,» uzskata Dana Didžus. Viņa ir gatava iesaistīties nule kā uzsāktajā projektā, kurš vērsts uz romu tautības bērnu integrēšanu skolā un sabiedrībā.
Ilze Knusle-Jankevica
«Pašvaldība ir iesaistījusies projektā, kura mērķis ir panākt, lai visi bērni, kas dzīvo Jelgavā, mācītos, iegūtu labu izglītību, studētu un strādātu visās iespējamajās profesijās un visos iespējamajos amatos,» tā Jelgavas izglītības pārvaldes (JIP) vadītāja Gunta Auza teica pirmajā projekta «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai» partneru tikšanās reizē Jelgavā.
JIP projektu īsteno sadarbībā ar Izglītības iniciatīvu centru (IIC). Kā stāsta projekta vadītāja IIC direktore Daina Zaķe, projekta gaitā iecerētas vairākas aktivitātes, kas vērstas uz čigānu (romu) tautības bērnu iekļaušanu skolā un sabiedrībā – tiks organizēti dažādi semināru pieaugušajiem, rīkotas radošās darbnīcas, sabiedriskās diskusijas, izveidota ceļojošā izstāde «Redzēt bērnu, nevis tautību», izveidots sadarbības tīkls, izdotas piecas grāmatas 5 – 6 gadus veciem bērniem latviešu un čigānu valodā. Tomēr lielākais ieguvums būs multikulturālas izglītības klases un vecāku atbalsta centra ierīkošana vienā no Jelgavas skolām, kurā mācās čigānu tautības bērni. Par projekta līdzekļiem ne tikai tiks ierīkota telpa un iegādāti mācību materiāli, bet arī apmācīti pedagoga palīgi – čigāni un apmaksāts viena skolotāju palīga – čigāna darbs 2011./2012. mācību gadā. «Par to, kurā skolā vajadzētu ierīkot šo klasi vēl lemsim, bet klasei jābūt izveidotai līdz 1. septembrim. Arī pedagoga palīgi jāapmāca līdz septembrim, jo ar jauno mācību gadu tas uzsāks darbu skolā,» papildina projekta koordinatore Jelgavā, JIP galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jomā Sarmīte Joma.
Gan pašvaldības iestāžu – JIP, Sociālo lietu pārvaldes, Sabiedrības integrācijas pārvaldes – speciālisti, gan izglītības iestāžu pārstāvji, gan paši romu tautas pārstāvji uzskata, ka šis ir ļoti nepieciešams darbs, jo čigānu integrācija ir visas valsts un arī citu Eiropas valstu problēma. Speciālisti gan norāda, ka ir nereti pašiem romu tautības pārstāvjiem trūkst motivācijas un vēlmes mācīties un strādāt, bet ir arī tādas ģimenes, kuras vēlas bērnus sūtīt skolā, bet paši neprot ne lasīt, ne rakstīt un nevar bērnu sagatavot skolai un viņiem nav, kas palīdz. Tieši te varētu noderēt skolotāja palīgs – čigāns, jo viņam būtu vieglāk kontaktēties ar ģimenēm un uzzināt par problēmām, kas jārisina. Pedagogi norāda, ka viena no problēmām ir tā, ka čigānu tautības bērni vienkārši nenāk uz skolu un iemesli ne vienmēr ir noskaidrojami. «Čigānu integrācijā ir divi galvenie aspekti – izglītība un darbs. Nepietiek tikai ar to, ka romu tautības pārstāvis izmācās un iegūst izglītību, viņam arī jāatrod darbs. Nereti darba devējs, uzzinot, ka potenciālais darbinieks ir čigāns, viņam atsaka, bet, ja nav darba, nav prakses un darba, atkal jāatgriežas pie pabalstu prasīšanas – tas ir apburtais loks, no kura ir grūti izrauties. Tāpēc uzskatu, ka kādā brīdī risinājums varētu būt subsidētās darba vietas, kas ļautu čigānu tautības cilvēkiem, kuri ieguvuši izglītību un profesiju, iegūt praksi, lai pēc tam vieglāk un veiksmīgāk iekļautos darba tirgū,» uzskata Sabiedrības pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne.
To, ka čigāni ar šādām problēmām saskaras ik dienu, apstiprina šīs tautības pārstāves Ināra Kozlovska un viņas meita Dana. Lai gan Ināra ir ieguvusi izglītību, meklējot darbu nācies saskarties ar noraidošu attieksmi tautības dēļ, sabiedrības negatīvo attieksmi nākas izjust pat veikalā un citās sabiedriskās vietās. Pirmā līmeņa augstāko izglītību ieguvusi arī Dana, bet darbu atrast nav izdevies. «Tas ne tikai grauj manu pašapziņu, bet arī pazemina tautiešu acīs – viņi saka, ka tas pierāda, ka izglītībai nav nozīmes un tā neko nedod,» atzīst Dana. Tāpēc viņas ar mammu augstu vērtē šo projektu un uzsver, ka ļoti būtiski ir tas, ka izglītotas tiks ģimenes, nevis tikai bērni, lai izprastu izglītības nozīmi un saprastu, kāpēc bērns ir jāsūta skolā.
Projektu «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai» finansē Šveices un Latvijas valdība, bet līdzfinansē projekta partneri – JIP, Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļa un Talsu novada Izglītības pārvalde. Projekta kopējais finansējums ir nepilns 91 tūkstotis latu. Projekts tiks realizēts līdz 2012. gada 30. jūnijam Jelgavā, Jūrmalā, Talsu novadā, Jēkabpilī un Valmierā.
Jāpiebilst, ka pirms dažiem gadiem Jelgavā tika realizēts līdzīgs, uz čigānu integrēšanu vērsts projekts, kura gaitā tika apmācīts bērnudārza audzinātājas palīgs – čigāns. Ligita Sunīte, kas 2003. gadā projekta gaitā uzsāka savas darba gaitas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa», nu jau ir pirmsskolas izglītības skolotāja un šogad saņems Daugavpils universitātes diplomu par augstāko izglītību.
Lai gan projekts jau beidzies, tā ilgtspēju pierāda fakts, ka skolotāja palīga – čigāna darbs joprojām tiek no pašvaldības finansēts.
Foto: Ivars Veiliņš
21.7 °C,
4.4 m/s,
62 % 
21.7 °C,
4.4 m/s,
62 %