Izglītība

Sintija Čepanone

No kopumā 495 skolēniem, kas 12. klasi kādā no pilsētas
vispārizglītojošajām skolām šogad beidza ar atestātu, mācības
turpina 406, tostarp 123 – LLU. Par 69 absolventiem zināms, ka viņi
strādā, savukārt par 20 informācijas nav. «Salīdzinot ar
iepriekšējā mācību gada rezultātiem, vidusskolēnu skaits, kas
neturpina izglītošanos augstskolā, ir nedaudz audzis, un šobrīd tie
ir 14 procenti jauniešu. Šie rādītāji iezīmē negatīvu tendenci
kopējā jauniešu izglītībā. Šiem jauniešiem nav profesijas, un ir
grūti prognozēt, kā viņi turpmāk var sevi realizēt, īpaši
pašreizējos darba tirgus apstākļos,» tā Izglītības pārvaldes
vadītāja Gunta Auza. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas
filiāles vadītājs Māris Narvils norāda, ka aģentūrai nav atsevišķu
datu par to, cik jauniešu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas
stājas NVA uzskaitē, taču pagājušā gada vienpadsmit mēnešos par
bezdarbniekiem kopumā reģistrējies 161 jaunietis vecumā no 15 līdz
19 gadiem, tiesa gan – ieskaitot Jelgavas un Ozolnieku
novadus.

 

Taču kā pozitīvu tendenci Izglītības pārvaldes vadītāja min 9.
klašu absolventu izšķiršanos par labu profesionālajai izglītībai:
no 605 pamatskolas absolventiem skolas gaitas vidusskolās turpina
368, bet mācības profesionālās izglītības iestādēs, tostarp
profesionālās vidējās izglītības iestādēs – 219. «Ir ļoti būtiski,
lai jaunietis iegūst profesiju, jo tādējādi viņš ir
konkurētspējīgāks un vienlaicīgi nezaudē iespēju mācības turpināt
augstskolā. Tā ir secīga karjeras izglītība, kas jaunietim paver
daudz plašākas iespējas,» tā G.Auza, norādot, ka pozitīvs aspekts
neapšaubāmi ir tas, ka  pamatskolas absolventi izvēlējušies
mācīties profesionālās izglītības iestādēs mūsu pilsētā (141) –
Jelgavas Amatu vidusskolā un Jelgavas Amatniecības
vidusskolā. 

 

Jāpiebilst, ka, uzsākot šo mācību gadu, skolēnu aptauju veica
arī Jelgavas reģionālais Pieaugušo izglītības centrs (JRPIC), un
Jelgavas vispārizglītojošo skolu 9. klašu skolēnu aptaujas
rezultāti par nākamās profesijas izvēli apliecina, ka 27 procenti
skolēnu, uzsākot mācības 9. klasē, nav izvēlējušies, kur turpināt
izglītoties. Savukārt vidusskolu kā alternatīvu, jo jaunietim vēl
nav skaidra turpmākā profesija, izvēlējies 21 procents audzēkņu,
kas mācības pēc pamatskolas šogad turpina 10. klasē. 

 

«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka, apzinoties karjeras
izglītības lomu cilvēka dzīvē, īpašu uzmanību JRPIC šogad veltīs
šai tēmai. Karjeras izglītības atbalsta pasākumu galvenais mērķis
ir panākt, lai cilvēka karjeras izglītība būtu plānota jau no
bērnības un lai brīdī, kad jāpieņem atbildīgais lēmums par turpmāko
karjeru, tas nebūtu spontāns, bet gan mērķtiecīgs un pārdomāts.
«Mums ir svarīgi sniegt iespēju pilnveidot savas zināšanas un
izpratni par karjeras izglītību, lai kopīgi rastu optimālāko
risinājumu, kā šo izglītības veidu varētu īstenot visās izglītības
pakāpēs,» tā JRPIC direktore Sarmīte Vīksna.