7.8 °C, 2.5 m/s, 73.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāUz spārnotā teiciena titulu pretendē «Latvija var!», «Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā» un citi
Uz spārnotā teiciena titulu pretendē «Latvija var!», «Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā» un citi
04/01/2011

Uz 2010.gada spārnotā teiciena titulu pretendē premjera Valda Dombrovska teiciens «Latvija var!», Saeimas deputāta Aināra Šlesera frāze «Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā», kā arī vairāki citi.

Uz 2010.gada spārnotā teiciena titulu pretendē premjera
Valda Dombrovska teiciens «Latvija var!», Saeimas deputāta Aināra
Šlesera frāze «Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā», kā arī
vairāki citi.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas Latviešu biedrības (RLB)
Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka, pirms
nedēļas izsludinātai Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena
aptaujai jau iesniegts daudz interesantu ieteikumu, daudzi ar
paskaidrojumiem.

Viņa norāda, ka patlaban var spriest, ka 2010. gadā turpinās
2009. gada pārsteigums – būs vairāk vārdu un teicienu nekā nevārdu.
Piesūtīti trāpīgi jaunvārdi, to vidū arī latviski labi saprotami
meklējumi svešvārdiem. Pieteikumos redzams gan asprātīgs humors,
gan dzēlīga ironija.

No līdz šim saņemtajiem ierosinājumiem īpašu uzmanību guvuši,
piemēram, gada vārda kandidāti – «jēgpustukšs», «jēgtukšs», ko
varētu lietot gadījumā, ja lieto vārdu «jēgpilns», «bezdarboties»,
kas nozīmē bez darba darboties, lai nebūtu jāslinko. Tāpat tiek
rosināts «oficiantus» aizstāt ar «viesmīļiem», «domofonus» ar
«namruņiem», «investīcijas» ar «ieguldījumemi», «indeksus» ar
«rādītājiem» un citus.

Uz pagājušā gada nevārda titulu kandidē «perkusija»,
«reciklēšana», «sasalstošs lietus», «koučings», «atslēgas
jautājums», «pa lielam», «da jebko».

Spārnotajam teicienam iesūtīts arī ģenerālprokurora Ērika
Kalnmeiera teiktais, ka «politiķiem un tiesībsargājošo iestāžu
darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu orgānu darbību – un
nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību». Uz spārnotā
teiciena titulu varētu pretendēt arī Lietuvas prezidentes Daļas
Grībauskaites izteikums «Radinieks ir tuvs, kaimiņš tuvāks», kā arī
citi.

Kā ziņots, ieteikumi 2010. gada vārdam, nevārdam un spārnotam
teicienam jāiesūta līdz 2011. gada 11. janvārim, rakstot RLB
Latviešu valodas attīstības kopai uz adresi Merķeļa ielā 13, Rīga,
LV-1050, vai gadavards@inbox.lv

Gada vārds ir spilgtākais un trāpīgākais pēc latviešu valodas
likumībām veidotais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis
populārs vai popularitāti atguvis 2010. gadā, vai arī jau pazīstams
vārds, kas lietots ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu
nozīmi.

Gada nevārda titulu var iegūt visnejēdzīgāk darinātais vai
visnevajadzīgāk no citas valodas aizgūtais vārds, kas parādījies
vai manāmi izplatījies 2010. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas
šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk
sagrozītu nozīmi, piemēram, pēc citu valodu parauga.

Savukārt par gada spārnoto teicienu var kļūt spilgtākais vai
dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts
2010. gadā.

Sūtītāji tiek aicināti norādīt, kur vārds vai teiciens dzirdēts,
kādā publikācijā tas lasīts un kādā sakarībā lietots.

Ieteikumi 2010. gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam
jāiesūta līdz 2011. gada 11. janvārim, rakstot RLB Latviešu valodas
attīstības kopai uz adresi Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050 vai
e-pasta adresi gadavards@inbox.lv.

2010. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tiks paziņoti
īpašā preses konferencē 2011. gada 18. janvārī.

Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena vērtētāji būs dažādu
jomu lingvisti un valodas praktiķi no trim organizācijām – RLB
Latviešu valodas attīstības kopas, LRS un LZA Terminoloģijas
komisijas.

Kā ziņots, Latvijā pirmo reizi šāda akcija notika 2003. gadā,
kad par gada vārdu kļuva «zīmols», par nevārdu – «eiro» tā
nelokāmības dēļ un par spārnoto teicienu – vārdkopa «zelta rokas»
ar jaunu nozīmi.

2004. gada vārds ir «mēstule» angliskā vārda «spams» vietā,
nevārds – «māsterplāns», ko tika ieteikts aizstāt ar vārdu
«virsplāns» vai «dižplāns», bet spārnotais teiciens – «valsts deg
zilās ugunīs».

Par 2005. gada vārdu kļuva «smacenis» angliskā vārda «smogs»
vietā, par nevārdu – «centrs» nevajadzīgi plaši sastopamā nozīmē
«liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek» un par spārnoto
teicienu – «vanags noknāba cālīti».

2006. gada vārds bija «draugoties» kā vietnes «draugiem.lv»
darbības raksturotājs, nevārds – «hendlings», kas tika novērtēts kā
neveikls anglicisms, kas dzīvu radību sakarībā izklausās pat
neētiski, bet spārnotais teiciens – «ņēma un uzmeta», kas tagad
latviešu valodā jau folklorizējies. 2006. gadā tika vākti un
analizēti arī savārstījumi – neizprotami, samudžināti un nelatviski
teikumi oficiālos tekstos.

2007. gada vārds bija «ēnstrādnieks», nevārds – «(siera)
produkts» un spārnotais teiciens – «bojāts horizontālais taimkods».
Savukārt 2008. gada vārds bija – «talkot», nevārds – «šis te… šo
te…», spārnotais teiciens: «Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai
bieži nav saprotama». Par «gada naglu» 2008. gadā tika pasludināts
teiciens «nasing spešl», ar kuru toreizējais ministrs Atis
Slakteris atbildēja uz žurnālistes jautājumu, kas īsti notiek
Latvijā un kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums. Tagad šis teiciens
arī jau folklorizējies.

2009. gadā par gada vārdu kļuva «glābējsilīte» (angliskā
«babybox» vietā), par nevārdu – «saīsināt darbiniekus», par
spārnoto teicienu kļuva veselības ministres Baibas Rozentāles
retoriskais jautājums: «Un ko jūs saprotat ar politisko
atbildību?»

LETA