Šodien Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills.
Rīgā organizēti Saules aptumsuma novērojumi notiks Latvijas Universitātes (LU) centrālās ēkas astronomiskajā tornī Raiņa bulvārī 19, Rīgā, un netālu no Saules muzeja Rīgā, Kungu ielā 1.
Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu, bet šodien aptumsuma maksimuma brīdī tā izskatīsies pēc sirpja ar augšup vērstiem galiem.
Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi 2-4 gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2008.gada 1.augustā, bet nākamais būs novērojams tikai pēc četriem gadiem – 2015. gada 20. martā. Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs novērojams tikai 2142. gadā.
Šodien aptumsums Rīgā sāksies plkst.9.24, maksimālā fāze būs plkst.10.46, bet aptumsums beigsies plkst.12.11. Latvijas rietumu daļā aptumsums sāksies un beigsies līdz pat divām minūtēm ātrāk, bet austrumu daļā – līdz pat divām minūtēm vēlāk. Maksimālā aptumsuma fāze (Saules diametra aizsegtā daļa) viscaur Latvijā būs 0,84.
Detalizēta informācija par 4.janvāra Saules aptumsumu – tīmekļa vietnē www.saulespulkstenis.lv/sa2011/.
Gaidot Saules aptumsumu, janvāra pirmajā nedēļā Saules muzejs rīkos īpašus tematiskus pasākumus: trešdien – semināru par aptumsumiem, otrdien un ceturtdien – dzejas un dziesmu vakarus, šodien, 5., 6. un 7.janvārī plkst.13 – radošās darbnīcas, bet šorīt tiks sniegtas konsultācijas par Saules aptumsuma novērošanu. Papildu informācija vietnē www.saulesmuzejs.lv.
LAB atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna.
LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess novērojumus un astronomijas popularizēšanu. LAB biedri piedalās žurnāla «Zvaigžņotā Debess» veidošanā, vada debess novērojumus LU astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija par LAB – vietnē http://www.lab.lv/.
LETA