Pētījumu centra SKDS 2010. gada decembra Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka šī gada nogalē tikai katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs sevi uzskata par materiāli nodrošinātu, informē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
www.jelgavasvestnesis.lv
Tas ir mazāk nekā pirms gada, jo 2009. gada nogalē sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja 39% iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka pašvērtējumu līmenī Latvijas iedzīvotāji patlaban jūtas līdzīgi kā 2003. – 2005. gadā, kad sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja tikai 30 – 32% iedzīvotāju. Savukārt tā saucamajos treknajos gados (2006. – 2008. gads) sevi par materiāli nodrošinātiem uzskatīja gandrīz puse (45% – 48%) iedzīvotāju.
Saskaņā ar aptaujas datiem sevi par materiāli nenodrošinātiem 2010. gada decembrī atzina vairāk nekā puse (57%) iedzīvotāju.
Analizējot atbildes dažādās iedzīvotāju sociālajās un demogrāfiskajās grupās, atklājas, ka 2010. gada decembrī caurmērā biežāk sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata augstāko izglītību ieguvušie (46%), bet par materiāli nenodrošinātiem – iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība (21%). Tāpat vērojams, ka gados jaunākie iedzīvotāji sevi biežāk uzskata par materiāli nodrošinātiem pretstatā gados vecākajiem (vecuma grupa 18 – 34 gadi: 41%, 55 – 74 gadi: 27%).
Pētījums liecina, ka savas labklājības līmeņa uztverē rīdzinieki īpaši neatšķiras no Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošajiem – visos šajos reģionos ļoti līdzīgs iedzīvotāju īpatsvars (33% – 37%) ir sevi atzinuši par materiāli nodrošinātiem. Atšķiras vienīgi Latgale, kur sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata tikai 23% iedzīvotāju. Tāpat pētījums liecina, ka laukos dzīvojošie nejūtas sliktāk kā pilsētās mītošie.
Taču ļoti interesanti rezultāti atklājas dažādās ienākumu grupās. Nav pārsteigums, ka pētījums atklāj tiešu sakarību starp respondentu ienākumiem un varbūtību, ka respondenti sevi atzīs par materiāli nodrošinātiem vai nenodrošinātiem. Taču pētījums atklāj, ka 13% no Latvijas trūcīgākajiem iedzīvotājiem (iedzīvotāji ar objektīvi viszemākajiem ienākumiem) tomēr sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem. Vienlaikus 32% iedzīvotāju, kuri pieder pie Latvijas turīgākajiem (ietilpst starp 20% turīgāko Latvijas iedzīvotāju) tomēr sevi uzskata par materiāli nenodrošinātiem.