22. decembrī pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Jelgavas Mākslinieku biedrības 40 gadadienas izstāde «Jelgavai azotē». Pie viena notiks arī grāmatas albuma, kurā apkopota informācija par 59 autoriem un viņu darbiem, atklāšana.
Ilze Knusle-Jankevica
22. decembrī pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Jelgavas Mākslinieku biedrības 40 gadadienas izstāde «Jelgavai azotē». Pie viena notiks arī grāmatas albuma, kurā apkopota informācija par 59 autoriem un viņu darbiem, atklāšana. Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis stāsta, ka izstādē simboliski tiksies pagātne un šodiena. «Atcerēsimies gan Jelgavas mākslinieku grupas dibinātāju un dvēseli Gunti Strupuli, gan citus kolēģus, kuri tagad strādā Aizsaules dārzos, kā Visvaldi Garokalnu, Pauli Buldinski, Pāvilu Lūciņu, Hugo Jakobi, Krišjāni Kugru, Egilu Vītolu, gan arī tos, kurus dzīves ceļi aizveduši prom no senās Mītavas – Nelliju Darkēviču, Silviju Meškoni. Vienlaikus tagadējie biedrības biedri rādīs savu veikumu,» viņš stāsta. Izstādē būs skatāmas gleznas, pasteļi, akvareļi, plakāti, skulptūras, tekstilijas, keramika, darbi stiklā, rotaslietas, fotogrāfijas – visi mākslas veidi, ar ko nodarbojas jelgavnieki.
«Jelgavas mākslinieki ir dažādi, arī viņu rokraksti ir atšķirīgi, taču viņus vieno pietāte pret dabu, harmoniska dzīves uztvere, dzīves apliecinājums, arī mīlestība pret savu pilsētu, tādēļ gan izstādei, gan albumam dots nosaukums «Jelgavai azotē»,» tā M.Brancis.
Biedrības jubileja bija iemesls arī tam, lai sagatavotu grāmatu, kurā pirmo reizi pilsētas mākslas vēsturē dots ieskats par 59 māksliniekiem, kuri laikā no 1970. gada strādājuši vai joprojām strādā mūsu pilsētā. Albumā varēs iepazīties ar Jelgavas mākslinieku veikumu pilsētas kultūras dzīvē, katram autoram reproducēti divi darbi, publicētas viņu īsas biogrāfijas. Teksts ir latviešu un angļu valodā.
Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs stāsta, ka 1970. gada pavasarī Jelgavas mākslinieki, kuri bija saņēmuši tikko uzceltās darbnīcas un nesen pārcēlušies uz pilsētu Lielupes krastos, pirmo reizi satikās izstādē un pieteica sevi vietējiem skatītājiem. Toreiz viņi bija trīspadsmit – pirmie profesionālie mākslinieki, kuri pēckara Jelgavā sāka veidot mākslas vidi. Viņiem pietika ambīciju, spara un apņēmības, arī talanta, lai karā sagrauto un tagad no jauna uzcelto, arhitektoniski visai nemīlīgo pilsētu pārveidotu. Bija nepieciešams kopus spēks, tādēļ viņi vērsās pie toreizējās Latvijas PSR Mākslinieku savienības ar nodomu izveidot patstāvīgu organizāciju. Tā jelgavniekus apbalstīja, un 1970. gada 28. decembrī viņi sanāca dibināšanas kopsapulcē, kurā par pirmo valdes priekšsēdētāju izraudzījās gleznotāju G.Strupuli.
«No 13 mākslinieku grupas esam izauguši par lielu kolektīvu ar plašām radoša spēka potencēm. Jelgavas Mākslinieku biedrības nākotne slēpjas tās talantīgumā, vienotībā, prasmē rast jaunus horizontus un gribā tos sasniegt,» uzskata M.Brancis. Intervija ar M.Branci.
21.3 °C,
1.8 m/s,
86.9 % 
21.3 °C,
1.8 m/s,
86.9 %