Šā gada trešajā ceturksnī vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas mājsaimniecību atzinušas, ka to labklājība pēdējo 12 mēnešu laikā ir pasliktinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā aptauja par mājsaimniecību labklājību.
Lai arī joprojām ievērojams iedzīvotāju skaits norāda uz savas situācijas pasliktināšanos, salīdzinājumā ar gada pirmo pusi situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo vēl pirmajā ceturksnī uz labklājības pasliktināšanos norādīja 75% mājsaimniecību, bet otrajā ceturksnī – 67%.
Uz labklājības pasliktināšanos visbiežāk norāda tieši pilsētās dzīvojošie. Ja lauku iedzīvotāji 52% gadījumu norādījuši, ka viņu labklājība pēdējā gada laikā ir gājusi mazumā, tad pilsētās to skaits ir 58%.
Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli tika minēti darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās, darba zaudēšana, darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast, darba samaksas aizkavēšana u.c. iemesli.
Savukārt 16% no tām mājsaimniecībām, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs bija 11%, bet otrajā ceturksnī – 14%.
Vēl 11% no mājsaimniecībām, kurās kāds no dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas. Pirmajā ceturksnī uz to norādīja 7% mājsaimniecību, bet otrajā ceturksnī – 8%.
CSP aptaujas laikā, kas sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu, vienam no mājsaimniecības locekļiem jautāja par ekonomiskās situācijas izmaiņām mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. Šā gada trešajā ceturksnī aptaujā tika iegūta informācija no 3600 mājsaimniecībām.
LETA
13.1 °C,
2.3 m/s,
48.6 % 
13.1 °C,
2.3 m/s,
48.6 %