Ekonomika

Pagājušajā gadā lielākos zaudējumus, kas kopsummā veido 692,3 miljonus latu, piedzīvojušas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, būvniecības, kā arī operāciju ar nekustamo īpašumu nozares.

NOZARE.LV.

Pagājušajā gadā lielākos zaudējumus, kas kopsummā veido
692,3 miljonus latu, piedzīvojušas mazumtirdzniecības un
vairumtirdzniecības, būvniecības, kā arī operāciju ar nekustamo
īpašumu nozares.
 
Vissmagāk pērn klājies tirgotājiem, tajā skaitā arī automašīnu un
motociklu tirgotājiem un remontētajiem, kuru kopējie zaudējumi
sasniedza 248,9 miljonus latu. Vēl gadu iepriekš nozare bija
spējusi strādāt ar 108 miljonu latu peļņu, bet 2007. gadā peļņa
sasniedza 375,4 miljonus latu.

Grūti laiki pērn bijuši arī būvniecības nozares uzņēmumiem, kuru
kopējie zaudējumi veidoja 225,6 miljonus latu. Vēl 2008. gadā
nozare bija spējusi uzrādīt pozitīvu sniegumu, strādājot ar 9,2
miljonu latu peļņu, bet 2007. gadā peļņa bija teju tikpat liela,
cik pērnā gada zaudējumi – 219,5 miljoni latu.

Trešajā vietā «lielāko zaudētāju» sarakstā ierindojas operāciju ar
nekustamo īpašumu veicēji, kuru zaudējumi pērn sasniedza 217,8
miljonus latu, Turklāt šī nozare jau 2008. gadā strādā ar 45,1
miljona latu zaudējumiem. Toties 2007. gadā tika gūta 105,5 miljonu
latu peļņa.

Vairāk nekā 100 miljonu latu zaudējumus cietusi arī apstrādes
rūpniecības nozare, kas 2009. gadu kopumā noslēgusi ar 130,8
miljonu latu zaudējumiem. Raugoties pēc apstrādes nozares
apakšnozarēm, vērojams, ka lielākie zaudējumi jeb 44,4 miljoni latu
bijuši nemetālisko minerālu izstrādājumu ražotājiem, bet ar lielāko
peļņu – astoņiem miljoniem latu – strādājuši datoru, elektronisko
iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražotāji. Apstrādes rūpniecības
nozare 2008. gadā strādāja ar 3,1 miljonu latu peļņu, bet 2007.
gadā peļņa bija 173,4 miljoni latu.

Tomēr ne visas nozares pērn strādājušas ar zaudējumiem. Ar lielāko
gūto peļņu pagājušajā gadā var lepoties informācijas un
komunikācijas pakalpojumu nozare, kas, neskatoties uz ekonomisko
krīzi, pērn spējusi nopelnīt 81,2 miljonus latu. Vēl gadu iepriekš
peļņa gan bijusi gandrīz divkārt lielāka – 155,1 miljons latu, bet
2007. gadā – 178,7 miljoni latu.
52,2 miljonu latu peļņu 2009. gadā guvusi arī profesionālo,
zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare. Pērn tās peļņa pret
2008. gadu samazinājusies trīskārt, jo 2008. gadā tika nopelnīti
151,9 miljoni latu. Savukārt 2007. gadā peļņa veidoja 80,8 miljonus
latu. Trešās visvairāk pelnošās nozares gods pienākas
transportam un uzglabāšanai, jo šīs nozares uzņēmumi kopā pērn
spējuši strādāt ar 43,5 miljonu latu peļņu, kas turklāt pret 2008.
gadu pieaugusi par 26 procentiem. 2008. gadā transporta un
uzglabāšanas nozares uzņēmumi nopelnīja 34,4 miljonus latu, bet
2007. gadā – 131,7 miljonus latu. Ceturtā pērn pelnošākā
nozare bijusi lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība,
kuras nozaru uzņēmumu peļņa veidojusi 37,8 miljonus latu. Arī šīs
nozares sniegums pret iepriekšējiem gadiem ir pasliktinājies, jo
2008. gadā peļņa bija 83,7 miljoni latu, bet 2007. gadā – 139,7
miljoni latu.

Salīdzinot
ar visām citām tautsaimniecības apakšnozarēm, pērn lielāko peļņu,
85,4 miljonus, latu guvuši telekomunikāciju uzņēmumi. Ar 68,4
miljoniem latu seko uzglabāšanas un transporta palīgdarbību
uzņēmumi, bet 34,5 miljonu latu peļņu guvuši elektroenerģijas,
gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas apakšnozare.
Ceturtajā pērn pelnošāko apakšnozaru sarakstā ierindojama
mežsaimniecība un mežistrāde ar 30,6 miljonu latu peļņu pēc nodokļu
nomaksas.

CSP apkopojumā ietverti dati par visiem Latvijas ekonomiski
aktīvajiem komersantiem, kas iesniedz grāmatvedības bilanci un
peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Apkopojumā netiek ietverti dati par
bankām, ieguldījumu brokeru, ieguldījumu pārvaldes, apdrošināšanas
sabiedrībām un budžeta iestādēm.

Peļņa vai zaudējumi pēc nodokļu nomaksas ir uzņēmuma darba cikla
noslēguma finansiālais rezultāts, kas rāda, cik efektīvi tikuši
izmantoti resursi.

Jau ziņots, ka Latvijas ekonomiski aktīvo komersantu kopējie
zaudējumi pēc nodokļu nomaksas 2009. gadā sasnieguši 754 miljonus
latu, liecina CSP informācija. CSP datubāzē apkopoti
dati par periodu no 1995. gada līdz 2009. gadam, kas liecina, ka
pērn Latvijas uzņēmumu zaudējumi sasnieguši līdz šim lielākos
apjomus. Ar kopējiem zaudējumiem komersanti bija strādājuši arī
1995. gadā un 1996. gadā, taču to apmēri bija ievērojami mazāki –
attiecīgi 26,9 miljoni latu un 48,6 miljoni latu. No 1997.
gada līdz pat 2008. gadam Latvijas komersanti bija spējuši uzrādīt
pozitīvu kopējo rezultātu, turklāt peļņas apjomiem bija tendence
pieaugt. Līdz šim veiksmīgākais Latvijas komersantiem bija
2007. gads, kad kopējais rezultāts sasniedza 1,69 miljardu latu
peļņu. 2008. gadā, sekojot ekonomikas atdzišanai, peļņa samazinājās
līdz 484,8 miljoniem latu jeb par 71 procentu. Arī 2006. gadā
komersantu peļņa bija pārsniegusi miljarda robežu, veidojot 1,428
miljardus latu, salīdzinot ar 2005. gada 724,1 miljonu latu,
rezultātam dubultojoties. 2004. gadā Latvijas komersanti kopā
bija spējuši nopelnīt 683,3 miljonus latu, 2003. gadā – 346
miljonus latu, 2002. gadā – 226,4 miljonus latu, 2001. gadā – 220,4
miljonus latu, 2000. gadā – 94,1 miljonu latu, 1999. gadā – 82,1
miljonu latu, 1998. gadā – 110,3 miljonus latu, bet 1997. gadā –
144,6 miljonus latu.