Bezdarba līmenis Jelgavā tik strauji vairs nesarūk; taču iespējas atrast darbu šobrīd ir kļuvušas lielākas; gada pirmajos desmit mēnešos Jelgavā atbalstu saņēmuši 13854 bezdarbnieki – šie ir tikai daži no rādītājiem, ar kuriem Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Narvils šodien iepazīstināja NVO pārstāvjus, uzņēmējus un pašvaldību darbiniekus.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā šodien notika seminārs «Nodarbinātības valsts aģentūras jaunie nodarbinātības pasākumi, to ieviešanas gaita. Aktualitātes, problēmas un risinājumi». Klātesot vairāk nekā 30 nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, novadu pašvaldību darbiniekiem, darba devējiem un citiem interesentiem pārspriesti jaunākie statistikas rādītāji Latvijā un Jelgavā nodarbinātības jomā. Runāts arī par pasākumiem, kas jau šobrīd tiek ieviesti ar Eiropas finansiālu atbalstu un, kas tiks piedāvāts bezdarbniekiem, uzņēmējiem nākamgad. Situācija šobrīd iet uz labo pusi – pēc oktobra datiem Latvija pēc bezdarba līmeņa nu ir 2. vietā Eiropā, šobrīd lielākais bezdarba līmenis ir vienīgi Spānijā – 20,7 procenti, taču Latvijā tik un tā bezdarba līmenis ir augsts – 19,4 procenti. Attiecībā uz bezdarba līmeni Jelgavā, tas šobrīd jau nedēļu turas vienā līmenī – 10,8 procenti. «Bezdarba līmenis Jelgavā vairs nesarūk, jo šobrīd nāk daudz jaunu cilvēku un reģistrējas kā bezdarbnieki, jo ir beigušies sezonas darbi. Labākajā gadījumā viss izlīdzināsies un saglabāsies šī brīža līmenī, sliktākajā līmenis augs. Svārstības darba tirgū ir visu laiku. Krasi jutām arī štatu samazināšanu «Jelgavas gaļas kombinātā»,» stāsta M.Narvils. Viņš min, ka salīdzinājumā ar 2008.– 2009. gada šo pašu periodu, šobrīd arvien vairāk NVA redzeslokā nonāk cilvēki, kuri strādājuši dažādus gadījuma darbus. «Cilvēki ir sapratuši, ka šobrīd viņiem izdevīgi ir reģistrēties kā bezdarbniekiem un saņemt dažādus pakalpojums, piemēram, izmantot iespēju mācīties,» tā M.Narvils.
Pilsētā iezīmējusies arī kāda pozitīva tendence, proti, šobrīd ir kļuvušas lielākas iespējas cilvēkiem atrast darbu. Piemēram, 2009. gada aprīlī, maijā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija tuvu 5000 cilvēku, bet brīvās darba vietas tikai 19, šogad oktobrī pilsētā bezdarbnieku skaits bija 7093, bet brīvo vakanču skaits – 161, septembrī, kad bezdarbniekus skaits bija par apmēram 150 cilvēkiem lielāks, pilsētā tika piedāvāta 181 darba vieta. «Oktobrī uz vienu brīvo darba vakanci bija 44 cilvēki. Visvairāk darbs tiek piedāvāts apkalpojošā sfērā. To jau pierāda tirdzniecībā notiekošais – viens veikals aizveras, pēc laika tā vietā jau ienācis kāds cits. Arvien vairāk pilsētā plašumā plešas lietoto apģērbu bizness, kurā nepieciešami darbinieki. Priecē fakts, ka palēnām apritē parādās arī tehniskās profesijas – vajadzīgi darbinieki celtniecībā, metinātāji. Jāatzīst, ka šobrīd gausi, bet «Amo Plant» ir kā bākuguns,» stāsta M.Narvils.
Bezdarbnieka portrets pēc vecuma grupām – visvairāk Jelgavas filiālē reģistrējušās bezdarbnieces sievietes 56,3 procenti, vīrieši bez darba ir 43, 7 procenti. Lielākais skaits tieši vecumā no 45 līdz 54 gadiem. «Šīs paaudzes lielākā problēma – liela daļa nevēlas mainīties līdzi laikam. Mēs darām ko varām, cenšoties šos cilvēkus tomēr pārliecināt tikties ar karjeras konsultantiem, runāt, meklēt iespējas, mācīties, pārkvalificēties,» stāsta vadītājs. Viņš atklāj, ka šobrīd nepatīkama ir situācija, kad cilvēki ar augstāko izglītību gatavi darīt jebko, lai nopelnītu, tas rada situāciju, kad izglītības vērtība tiek apdraudēta. Taču cilvēki, kuriem izglītības līmenis pat zemāks par pamatizglītību, negrib neko. «Darbu viņiem ir atrast grūti, jo nevienam darba devējam tādi nav vajadzīgi. Bet mācīties, lai paaugstinātu savu izglītības līmeni, lielākā daļa nevēlas. Ir grūti atrast tos punktus, kā viņus ieinteresēt,» tā vadītājs. Viņš gan atklāj, ka attiecībā uz bezdarbnieku izglītības līmeni iezīmējusies arī kāda laba lieta. Vienu brīdi 30 procenti bezdarbnieku nenorādīja savu izglītības līmeni, lai viņiem nepiedāvā mācīties, bet gan dod darbu. Taču šogad šādi cilvēki ir tikai četri procenti. Visvairāk šobrīd Jelgavas filiālē reģistrēti bezdarbnieki, kuri jau ilgstoši ir bez darba – 2201 cilvēks, kam seko jaunieši 995 cilvēki, pirmspensijas vecuma – 729, cilvēki ar invaliditāti – 485, personas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma 103, personas pēc ieslodzījuma – 30. M.Narvils piebilst, ka pēdējā laikā audzis bezdarbnieku ar invaliditāti skaits. Šie cilvēki arvien vairāk izmanto iespēju ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu iesaistīties pasākumos noteiktām personu grupām.
Šajā dienā runāts arī par programmām, ko šobrīd NVA piedāvā bezdarbniekiem, sadarbojoties ar pašvaldībām, uzņēmējiem. Gada pirmajos desmit mēnešos atbalstu saņēmušas 13 854 personas. Visvairāk iesaistīti neformālajās apmācībās (valodu kursi, datoru kursi, šoferu apmācība) – 1557, darba praktizēšanā ar stipendijām – 1667, konkurētspējas pasākumos – 5636. Jāpiebilst, ka šobrīd Jelgavas pašvaldībā par simts latu stipendiju strādā 227 personas. «Tiesa, lielākā daļa šo cilvēku ir ļoti nedisciplinēti, regulāri pārkāpj noteikumus. Dienā vidēji nākas atsijāt trīs līdz piecus cilvēkus. Daudz ir diskutēts, vai šādu stipendiju programmu vajadzēja, taču jāatzīst, ka bez tās mēs nebūtu iztikuši, citādi pašvaldību sociālajiem budžetiem būtu lielāks slogs,» tā M.Narvils. Viņš piebilst, ka arī nākamajā gadā šī programma darbosies, tikai nav oficiālas informācijas vai summa, ko bezdarbnieki saņems kā algu, būs cita. Tāpat arī nākamajā gadā tiks saglabāti pasākumi noteiktām personu grupām – subsidētā nodarbinātība invalīdiem, apmācība pie darba devēja tam vajadzīgo speciālistu sagatavošanai, bezdarbnieku apmācība pēc darba devēja pieprasījuma, jauniešu darba prakse. «Jau šobrīd tiek domāts un runāts par to, ka nākamajā gadā tiks piedāvāti jauni pasākumu jauniešiem,» tā vadītājs. Neizpaliks arī atbalsta pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai un mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām jeb tā sauktā kuponu sistēma.
Foto: Ivars Veiliņš
16.5 °C,
0.5 m/s,
93.1 % 
16.5 °C,
0.5 m/s,
93.1 %