Latvijā

Globālo pārtikas cenu pieauguma rezultātā Latvijas pircēji var rēķināties, ka pārtikas cenas palielināsies par vismaz 10% līdz 15%, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Hipotēku bankas» vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis.

Globālo pārtikas cenu pieauguma rezultātā Latvijas
pircēji var rēķināties, ka pārtikas cenas palielināsies par vismaz
10% līdz 15%, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Hipotēku bankas»
vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis.

Šā gada oktobrī globālās cenas pārtikai un resursiem
turpinājušas kāpumu un kopš jūnija pārtikas cenas augušas par
17,4%, norādīja Hermanis, piebilstot, ka arī Latvijā, lai gan ar
laika nobīdi un mazāku vērienu, jau patlaban veikalu plauktos var
novērot pārtikas cenu pieauguma sākumu un tas, visticamāk,
atspoguļosies arī novembra inflācijas rādītājos.

«Pārtikas preces veido aptuveni ceturto daļu no patēriņa groza,
līdz ar to pārtikas cenu pieaugums varētu Latvijā ienest aptuveni
2%-3% inflāciju. Jāatzīmē, ka mazāk turīgie iedzīvotāji, kuri
pārtikai tērē lielāku daļu izdevumu, šo kāpumu izjutīs asāk,»
uzsver analītiķis.

Savukārt kopš jūnija fiksētā energoresursu globālo cenu kāpuma
par aptuveni 10% ieguldījums Latvijas inflācijā var būt vēl par
aptuveni 2%-3%, jo komunālie pakalpojumi, kas ir saistīti ar
energoresursu cenām, Latvijas vidējā patēriņa grozā veido aptuveni
10%, bet transports – aptuveni 11,5% no Latvijas vidējā patēriņa
groza, turklāt netieša energoresursu cenu kāpuma ietekme varētu būt
jūtama arī citās precēs un pakalpojumos.

Hermanis prognozē, ka kopējā izmaksu inflācija, kas saistīta ar
globālo cenu kāpumu, Latvijā varētu sasniegt 5%. Tomēr tajā pašā
laikā viņš norāda, ka tālāks globālo cenu kāpums nav gaidāms, jo
pārtikas cenu pieaugums lielā mērā bija saistīts ar šā gada
salīdzinoši slikto ražu. Savukārt energoresursu, kā arī citu preču
grupu cenu izaugsme ir saistīta ar kopējo pasaules ekonomikas
attīstību, un prognozes par pasaules ekonomikas pieaugumu joprojām
ir piesardzīgas.

«Hipotēku banka» aprēķinos izmantojusi Starptautiskā Valūtas
fonda datus par cenām biržās.

Jau vēstīts, ka vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī,
salīdzinot ar septembri, palielinājies par 0,4%, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes informācija.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri,
vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 1% augstāks.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu
kāpumam pārtikai, apģērbiem un apaviem, kā arī ar mājokļa
uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu cenu kritumam.

Pārtikas grupā vidējo cenu līmeni galvenokārt ietekmēja maizes
un graudaugu izstrādājumu cenu kāpums par 5,8%. Īpaši strauji cenas
pieauga griķiem – par 48,6%, mannas putraimiem – par 5,2%, rudzu
maizei – par 7,4%, graudu maizei – par 18,6% un baltmaizei – par
6,6%. Sezonas ietekmē dārzeņu cenas palielinājās par 5,1%.

Cenas pieauga arī pienam un piena produktiem par 1,8%, sieram
par 2,5%, tējai, kafijai par 1,5%, cukuram par 0,4%, gaļai un gaļas
izstrādājumiem par 0,2%, eļļai un taukiem par 1%. Savukārt cenu
kritums bija vērojams augļiem – par 7%, atspirdzinošajiem
dzērieniem – par 1,2%, zivīm un zivju izstrādājumiem – par
0,4%.

LETA