Ar īpašu stāstījumu par katru fotogrāfiju šodien Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē durvis vērusi jauna izstāde – «Multietniskā Jelgava laikmetu griežos». Tajā vairāk nekā 20 fotogrāfijās apskatāmi visdažādāko tautību pārstāvji, kuri kādreiz dzīvojoši Jelgavā, un vēsturiskas ēkas, kuras saistītas ar 19. un 20. gadsimtā Jelgavā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm.
Ritma Gaidamoviča
«Mēs nolēmām, ka tieši pirmssvētki ir laiks, kad paskatīties uz pilsētas daudzveidību – kādi vaibsti iezīmējas arhitektūrā, kādu slāņu cilvēki, kādas tautas šeit dzīvojušas. Tāpēc sadarbībā ar vēsturnieku Andri Tomašūnu tapa šī izstāde,» tā izstādes atklāšanā Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne. A.Tomašūns vien piebilst, ka, gaidot Latvijas neatkarības dienu, ir prieks paskatīties uz kaut ko, kas jau pagājis, un ļaut to darīt arī citiem. «Visiem ir skaidrs, ka savas ģimenes, tautas, ielas vēstures apzināšana ir laba lieta, un tas ir vajadzīgs. Taču līdz ko jautāsi, kāda tad ir tavas ielas vēsture, sarunas vedīsies grūti. Tāpēc ar šo izstādi es gribētu gan nacionālās kultūras biedrībām, gan jelgavniekiem atgādināt, ka mums ir jāveido un jāapzinās sava vēsture. Tā ir bagātība. Gribētu rosināt jelgavniekus pārskatīt savus bilžu arhīvus un izlasīt lietas, kas arī citiem būtu interesantas,» tā A.Tomašūns, piebilstot, ka, ja viņš 20 gadus nevāktu dažādas bildes par Jelgavas vēsturi, arī šīs izstādes nebūtu.
Šīs izstādes mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Jelgavas mazākumtautību vēsturiskiem aspektiem un faktiem 19. un 20. gadsimtā, skarot tādas tēmas kā tradīcijas, kultūra, etniskums. Fotogrāfijās redzami visdažādāko tautību pārstāvji, kuri kādreiz dzīvojuši Jelgavā, kā arī vēsturiskas ēkas, kuras saistītas ar tā laika Jelgavā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm. Piemēram, krievu biedrības «Kružoks» ēka, kas atradās apmēram turpat, kur tagad bērnu un jauniešu centrs «Junda», tikai mazliet tuvāk ielai, klases bildes no žīdu, lietuviešu, poļu un vācu skolām. Žīdu skolas liecība, Jelgavas Lielās sinagogas rabīns ar sievu 19. gadsimta beigās, ebreju sinagoga Driksas malā, kur šobrīd atrodas LLU Tehniskā fakultāte, un citas.
Foto: Ivars Veiliņš