Līdz 21. novembrim Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā skatāma jelgavnieka Valerijana Dadžāna gleznu izstāde.
www.jelgavasvestnesis.lv
Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis stāsta, ka V.Dadžāns ir viens no tiem, kurš stāvējis pie Jelgavas mākslinieku biedrības šūpuļa 1970. gadā un piedalījies tās izstādēs, nebūdams Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Pēc to laiku priekšrakstiem V.Dadžāns nevarēja tajā iestāties, ja nav ieguvis augstāko mākslas izglītību. «Viņš pats ielauzās glezniecībā, mācīdamies no profesionāļiem – saviem kolēģiem, kur vien tos satika – gan darbā, gan sadzīvē. Viņš strādājis gan akvarelī, gan eļļas glezniecībā, te studēdams dabu, te savus emocionālos iespaidus materializēdams krāsu salikumos. Kopš pirmās izstādes, kurā varēja redzēt mākslinieka veikumu, nu jau pavadīti 55 gadi, un kopš tā laika otām un krāsām viņa dzīvē ierādīta liela vieta,» tā M.Brancis.
Jaunākā izstāde dod ieskatu V.Dadžāna glezniecībā ilgākā laika posmā – vecākais darbs ir datēts ar 1983. gadu. «Taču tas nenozīmē, ka varēsim izsekot mākslinieka daiļrades attīstībai, noteikt kāda perioda sākumu un beigas un jaunas tēmas rašanos. Gleznotāja personība ir ļoti viengabalaina un viņa stilu, personīgo rokrakstu definēt nav viegli: viņš paļaujas izjūtām, ko radis ikdienā, tēliem, ko uzausuši prātā, pārdomām, kas viņu radoši rosinājušas,» tā M.Brancis. Viņš piebilst, ka izstādē ir kāda glezna, kas daļēji šķiet atklāj V.Dadžāna daiļrades īpatnības. Tā saucas «Rotaļa ar zivi», kas tapusi 1995. gadā. Pelēcīgo krāsu rūtojumā, kam dažviet piebalsojas zaļie, zilie un dzeltenie toņi, iznirst zivs. Tai gleznas centrā atbalsojas kontūras, kas var atgādināt kādu citi zivi vai tās ēnu, bet varbūt kaut ko pavisam citu. Gleznotājs šķietami racionāli sadalījis laukumu kvadrātos un taisnstūros, kas saplūst un atdalās. «Mākslinieks, kā šķiet, spēlējas ar krāsām, laukumiem, ritmiem. Šis rotaļas moments ir zīmīgs visam, ko Valerijans dara mākslā. Te viņš ataino kādu reālu vietu, kas viņa interpretācijā top par krāsu spēlēm, te kā nerātns puika izmanto audeklu, šņores un citu ko, lai padarītu bagātāku faktūru un daudzveidotu virsmu. Citkārt Valerijans visu krāslaukumu veido no daudzkrāsainām slejām. Mākslinieks improvizē, meklē jaunas izteiksmes iespējas, jaunus horizontus savām iecerēm. Reālais un izdoma, emocijas un racionālais prāts sadzīvo labestīgā harmonijā. Nereti gleznotājs mēģina ar tēliem atrast kādu filozofisku vai alegorisku vispārinājumu,» stāsta M.Brancis, piebilstot, ka uzmanīgam skatītājam prieku radīs gan krāsu saspēles, gan darbos ieslēptā doma. Tāds Jelgavas mākslinieku vidū ir vienīgais.
Foto: no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas mājas lapas
23.6 °C,
1.9 m/s,
85.4 % 
23.6 °C,
1.9 m/s,
85.4 %