30.9 °C, 5.9 m/s, 48.6 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaNosaka pakāpenisku pāreju uz atsevišķiem mācību priekšmetiem «Latvijas vēsture» un «Pasaules vēsture»
Nosaka pakāpenisku pāreju uz atsevišķiem mācību priekšmetiem «Latvijas vēsture» un «Pasaules vēsture»
12/10/2010

Šodien valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem nosaka pakāpenisku pāreju uz atsevišķiem mācību priekšmetiem «Latvijas vēsture» un «Pasaules vēsture» un svešvalodas mācīšanu no 1. klases.

Šodien valdības pieņemtie grozījumi
Ministru kabineta noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem nosaka pakāpenisku
pāreju uz atsevišķiem mācību priekšmetiem «Latvijas vēsture» un
«Pasaules vēsture» un svešvalodas mācīšanu no 1.
klases.

 
Līdz šim skolēni 6. – 9. klasē apguva vienotu mācību priekšmetu
«Latvijas un pasaules vēsture». Laika posmā no 2006. gada līdz
2009. gadam notika «Latvijas vēstures» kā atsevišķa mācību
priekšmeta aprobācija 40 Latvijas skolās. Aprobācijas rezultāti
liecināja, ka šāds mācīšanas modelis ir vairāk motivējis skolēnus
interesēties par Latvijas vēsturi un pozitīvi mainījis viņu
attieksmi.

Pamatizglītības pakāpē vēsture ir obligāts mācību priekšmets visās
izglītības programmās no 6. klases līdz 9. klasei. Līdz šim saskaņā
ar mācību priekšmeta standartu Latvijas vēstures tematikai bija
jāvelta ne mazāk kā viena trešdaļa no kopējā vēstures stundu
skaita. 9. klasi beidzot, skolēniem ir jākārto eksāmens Latvijas un
pasaules vēsturē.

Standarta grozījumos ir noteikta arī pirmās svešvalodas apguve no
1. klases, sākot ar 2011./2012. mācību gadu. Iepriekšējā mācību
gadā daudzās skolās bērni mācījās kādu no svešvalodām no 1. klases,
bet līdz šim tā nav bijusi obligāta prasība. Piemēram, iepriekšējā
mācību gadā 1. klasē kā obligātu svešvalodu 2081 bērns mācījās
angļu valodu, 64 bērni – franču valodu, bet 135 bērni – vācu
valodu. Ir skolas, kurās bērni apgūst arī igauņu valodu un ivritu.
Daudzās skolās svešvaloda līdz šim ir piedāvāta kā fakultatīvs
mācību priekšmets. Līdzīga situācija ir vērojama arī pirmsskolas
izglītības iestādēs. Arī daudzās no tām bērni apgūst svešvalodas,
tāpēc ir gatavi turpināt tās mācīties 1. klasē.

Eiropas valodu politikā noteikts, ka vairāku svešvalodu zināšanas
ir ļoti būtiskas katra cilvēka dzīvē, tās paver iespējas
sazināties, strādāt kopā un dalīties ar savu pieredzi. Eiropas
Komisijas valodas politikas dokumentos uzsvērta nepieciešamība
uzlabot svešvalodu apguvi un uzsākt to apguvi jau no agras
bērnības.

LETA