27.7 °C, 2.1 m/s, 51.6 %

Kultūra

Desmitkārtīgs pārsteigums gleznās
07/10/2010

«Šodien nācu uz kultūras namu ar domu: kas lācītim vēderā? Ar šo izstādi ir kaut kas atvērts, atkailināts, var redzēt manus darbus. Pieļauju, ka šajos darbos jūs saskatīsiet arī lietas, kas man nav zināmas. Visu laiku domāju, kā noķert iedvesmu, aiz kuras astes to paķert. Taču nu esmu sapratusi, ka tā no zila gaisa nerodas, tā nāk tikai tad, ja tu kaut ko dari,» tā Jelgavas Tautas gleznošanas studijas vadītāja Anda Kalniņa savas pirmās personālizstādes atklāšanā.

Ritma Gaidamoviča

«Šodien nācu uz kultūras namu ar
domu: kas lācītim vēderā? Ar šo izstādi ir kaut kas atvērts,
atkailināts, var redzēt manus darbus. Pieļauju, ka šajos darbos jūs
saskatīsiet arī lietas, kas man nav zināmas. Visu laiku domāju, kā
noķert iedvesmu, aiz kuras astes to paķert. Taču nu esmu sapratusi,
ka tā no zila gaisa nerodas, tā nāk tikai tad, ja tu kaut ko dari,»
tā Jelgavas Tautas gleznošanas studijas vadītāja Anda Kalniņa savas
pirmās personālizstādes atklāšanā.

Šodien Jelgavas kultūras namā notikusi
dubultizstādes atklāšana – durvis vērusi Tautas gleznošanas
studijas vadītājas A.Kalniņas un reizē arī viņas deviņu audzēkņu
darbu izstādes. Šī ir A.Kalniņas pirmā izstāde. «Man bija liela
nepieciešamība uzdrošināties. Pirmo iedrošinājumu deva tēvs, kurš
mani aizveda uz Mākslas skolu. Tur es sapratu, ka tas man patīk.
Vēlāk sekoja Mākslas akadēmija. Citi kā gulbji iziet no Mākslas
akadēmijas, un uzreiz izstādes, taču man uzradās citas prioritātes
– bērni. Es nemācēju sadalīt savu laiku. Taču iekšā vienmēr bija
sajūta, ka man vajag gleznot. Zinot to, Ivars Klapers man bieži
teica: «Anda, tev jāglezno. Kad tu saņemsies?»,» stāsta
māksliniece. Tā nu sagadījās, ka A.Kalniņa nokļuva Tautas
gleznošanas studijā un pagājušajā gadā sāka to vadīt. «Studijā
sapratu, ka atkāpšanās nav. Ja māk, tad tas ir jādara. Te nu īsā
laikā esmu radījusi to, ko redzat šeit,» tā A.Kalniņa.

Par viņas pirmo personālizstādi var
teikt – sievietes, ziedi un mazliet filozofijas. Kāpēc tā? «Šķiet,
tas ir tuvāks. Sievietes, jo man pašai ir meitas, bet ziedi vienmēr
iedvesmo, aizkustina. Trīs no gleznām ir filozofiska rakstura,»
stāsta A.Kalniņa. Pēdējās trīs tapušas dzīves posmā, kad
māksliniece bijusi sevis meklējumos. «Brīdī, kad tu domā, kas
svarīgāks – ārējā vai iekšējā pasaule,» piebilst māksliniece.
Jāteic, ka gleznās redzamās sievietes visai līdzīgas viņas meitām.
A.Kalniņa teic – jā, bet nav centusies dabūt izteiktu portretisko
līdzību, jo viņām nekad neesot laika, nevar tik ilgi
nosēdēt.

Līdz ar A.Kalniņas izstādi durvis vērusi
arī viņas audzēkņu – deviņu dāmu gleznu izstāde. «Atnāca man
«studistes», sacīja: mēs neko nemākam, nevarēsim. Bet redziet – pēc
gada ir tapuši brīnišķīgi darbi. Galvenais, viņas ir iedvesmojušas
arī mani, sniedzot pārliecību par to, ko daru,» tā A.Kalniņa. Šajā
izstādē redzamas Dzintras Brakanskas, Ilonas Austrumas, Vinetas
Kleinbergas, Initas Dzalbes, Ligitas Stafeckas, Sanitas Rudzevičas,
Ilzes Vircavas, Lilija Šmarkovas un Kristīnes Kuvšinovas gleznas,
kas tapušas, mācoties pie A.Kalniņas.

Abas izstādes kultūras namā skatāmas
līdz 30. oktobrim.

Foto: Ivars Veiliņš