Šodien Jelgavas uzņēmējiem bija iespēja tikties ar ekonomikas ministru Arti Kamparu un uzdot viņam sev interesējošos jautājumus. Viņus visvairāk interesēja jaunais likums par mikrouzņēmumu nodokli un tā darbība, darbaspēka trūkums, kā arī valdības soļi, lai mazinātu monopoluzņēmumu ietekmi valstī.
Ilze Knusle-Jankevica
Šodien Jelgavas uzņēmējiem bija iespēja tikties ar ekonomikas ministru Arti Kamparu un uzdot viņam sev interesējošos jautājumus. Viņus visvairāk interesēja jaunais likums par mikrouzņēmumu nodokli un tā darbība, darbaspēka trūkums, kā arī valdības soļi, lai mazinātu monopoluzņēmumu ietekmi valstī. Plaša diskusija izvērtās par kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas ir visas valsts problēma. Uzņēmēji norādīja, ka, piemēram, kvalificētu metinātāju vai virpotāju ir ļoti grūti atrast. Ministrs uzsvēra, ka ekonomika ir cieši saistīta ar izglītību, tāpēc, viņaprāt, būtu jāveic profesionālās izglītības reforma, lai ik gadu tiktu sagatavoti tik un tie speciālisti, kādi nepieciešami. Tāpat radās jautājums, kā panākt, lai Latvijā atgriežas spējīgie cilvēki, kuri devušies peļņā uz ārvalstīm. «Uzskatu, ka ar varu to nevar panākt. Cilvēki atgriezīsies, ja Latvijā uzlabosies dzīves līmenis,» tā ministrs. Viņš piebilda, ka valstīs, kuras visbiežāk latvieši izvēlas par savu galamērķi – Anglijā un Īrijā, situācija arī pasliktinās, un arī tas var kalpot par stimulu, lai latvieši atgrieztos dzimtenē.
Otrs plašāk pārrunātais jautājums bija par monopolistu lomas mazināšanu valstī. Uzņēmēji gribēja zināt, vai Ekonomikas ministrijai ir plāns, kā mazināt «Latvenergo» un «Latvijas Gāzes» lomu. «Lai pieslēgtu garāžā elektrību, man vajadzēja 16 metrus garu vadu un skaitītāju, bet par to bija jāsamaksā 600 lati,» norādīja apbedīšanas uzņēmuma «Velis-A» vadītājs Aldis Knāviņš. Arī citi uzņēmēji pastāstīja līdzīgus stāstus, uz ko ministrs atbildēja – jāmaina uzņēmumu vadības domāšana. Tāpēc tagad, izmantojot apstākļu sakritību, ka tiek meklēts jauns «Latvenergo» vadītājs, valdības politiskais uzstādījums paredz, ka jaunā vadītāja pirmais uzdevums būs tieši plāna izstrādāšana, kā samazināt maksu par šiem pakalpojumiem. «Principā neticu, ka ar politiskiem ieročiem te var ko mainīt. Ticu tikai konkurencei, kas visu var salikt pa plauktiem. Ja būs vairāki elektrības un gāzes ražotāji, arī cenas kritīsies,» tā A.Kampars.
Vēl plaši aprunāts tika jaunais mikrouzņēmumu nodokļa likums. Uzņēmējiem nebija īsti skaidrs, vai mikrouzņēmumam ir jāmaksā vienotā likme un vēl arī PVN. Ministrs paskaidroja, ka ir divi varianti: vai nu uzņēmums turpina strādāt kā līdz šim un ir PVN maksātājs, vai pārtop par mikrouzņēmumu un maksā tikai vienoto nodokli. Uz to vairāki uzņēmēji norādīja, ka VID nav ieinteresēts, ka uzņēmumi kvalificējas par mikrouzņēmumiem, un to neļaujot darīt. A.Kampars uzsvēra, ka jau esošie uzņēmumi varēs pārkvalificēties no nākamā gada 1. Janvāra, bet jaunie, nule dibinātie uzņēmumi jau tagad var tikt pozicionēti kā mikrouzņēmumi.
Pasākuma pirmajā daļā ekonomikas ministrs runāja par vienu aktuālākajiem jautājumiem šobrīd – nākamā gada valsts budžetu. Viņš uzsvēra, ka budžeta konsolidācija tiks veikta, bet šobrīd plānotā summa, ko vajadzētu «atrast», ir 300 – 350 miljoni latu. «110 miljonus varētu iegūt, 2. pensiju līmeni pārceļot valsts budžetā. Tāpat noteikti tiks pārrēķināts un diferencēts nekustamā īpašuma nodoklis, bet biznesu tas neskars. Šādā veidā varētu iegūt ap 50 miljoniem. Tāpat gaidāma PVN likmju izlīdzināšana, bet visticamāk ne grāmatām un ne apkurei, bet drīzāk elektroenerģijai. Vēl plānots paaugstināt minimālo algu, lai cīnītos pret aplokšņu algām. Un ap 50 miljoniem latu varētu iegūt, optimizējot valsts pārvaldi,» ar scenāriju iepazīstināja ministrs. Vēl A.Kampars pastāstīja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem gan jau esošiem uzņēmumiem, gan tiem, kas tagad plāno uzsākt uzņēmējdarbību.
Tikšanos organizēja Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Jelgavas nodaļa.
Foto: Ivars Veiliņš
19.9 °C,
1.9 m/s,
90.8 % 
19.9 °C,
1.9 m/s,
90.8 %