Jelgavā tiek atzīmētas Zemgales Enerģētikas dienas un šodien to laikā notiek konference par dažādiem ar enerģētiku saistītiem jautājumiem. Šie jautājumi ir aktuāli arī Jelgavai, jo tuvākajos mēnešos tiks pieņemts gala lēmums – vai būvēt Jelgavā biomasas koģenerācijas staciju. «Ja tiks uzbūvēta jaunā koģenerācijas stacija, tas būs liels solis virzienā uz neatkarību enerģētikas jomā, turklāt dos darbu daudziem lauksaimniekiem, kas ražos biomasu,» uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Ilze Knusle-Jankevica
Klātesošie tika iepazīstināti ar Latvijas valsts politiku enerģētikas jomā, Eiropas Savienības (ES) nostādnēm un enerģētikas aģentūru darbu, kas būtībā ir Eiropas politikas īstenotājinstitūcijas.
Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars norādīja uz galvenajām problēmām enerģētikas nozarē. Tās ir: jaudu nepietiekamība Baltijas valstīs, Latvijas enerģētiskā atkarība no vien gāzes piegādātāja, zemā energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas mazais īpatsvars. «Ir apstiprināti, finansiāli nodrošināti un jau uzsākti divi projekti, kas paredz izbūvēt savienojumus ar Lietuvu – Zviedriju un Igauniju – Somiju. Ceru, ka pēc trim četriem gadiem Baltija kļūs par pilntiesīgu vienotā Eiropas Savienības enerģētikas tīkla dalībnieci un kuluāros Baltiju vairs nesauks par enerģētikas salu,» tā ministrs.
Tāpat A.Kampars uzsvēra, ka Latvijā aktīvāk tiek izmantotas Eiropas struktūrfondu piedāvātās iespējas gan ēku siltināšanā, gan atjaunojamās enerģijas ražošanā un izmantošanā. «Biogāzes ražošanas ziņā Zemgale ir soli priekšā citiem reģioniem, bet vēl jāmācās efektīvāk izmantot saražoto enerģiju. Tomēr, neskatoties uz to, jāatzīst, ka Jelgava ir zaļās enerģijas galvaspilsēta Latvijā,» norādīja ekonomikas ministrs. Viņš informēja, ka Latvijā tiek īstenotas divas struktūrfondu programmas – pašvaldību siltumtīklu un ar atjaunojamo enerģiju darbināmo katlu atjaunošana (kopējais pieejamais finansējums – 37 miljoni latu) un daudzdzīvokļu ēku siltināšana (kopējais pieejamais finansējums – 44 miljoni latu).
Ekonomikas ministrs informēja, ka notiek darbs pie jaunā likuma par atjaunojamās enerģijas izmantošanu ilgtermiņā. Šobrīd tas ir izskatīts valsts sekretāru sanāksmē, bet to plānots pieņemt jau oktobrī.
Vēlāk Briseles Konkurētspējas un inovāciju izpildaģentūras pārstāve Vasilija Agiraki (Vassilia Agyraki) iepazīstināja ar ES politiku enerģētikas jomā. Galvenie virzieni, kuros tiek strādāts, ir energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojamās enerģijas izmantošana un ieguve, transporta enerģija. Lai veiksmīgāk īstenotu savu politiku, tika dibinātas reģionālās enerģētikas aģentūras, kā viena no pēdējām izveidota arī Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra (ZREA), kas atrodas Jelgavā. ZREA un citu aģentūru galvenais uzdevums ir informēt sabiedrību un veikt pasākumus, kas paaugstinātu energoefektivitāti.
V.Agiraki norādīja, ka Jelgava ir parakstījusi arī Mēru paktu, kas paredz vairāku veidu palīdzību enerģētikas jomā. Viens no galvenajiem ir finansu instruments «ELENA», kuru, kā norādīja ZREA energoeksperts Jānis Graudulis, aģentūra plāno izmantot. «Šīs programmas ietvaros paredzēti 2,5 miljoni eiro tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un izstrādei ēku siltināšanas, ielu apgaismojuma un citās jomās, un ZREA jau iesniegusi pieteikumu. Oktobrī būs atbilde, ceram, ka pozitīva. Ja dokumentu izstrādei paredzēti 2,5 miljoni, tad to īstenošanai – daudz vairāk, apmēram 25 miljoni lati. Tas, savukārt, dotu darbu arhitektiem un inženieriem, vēlāk būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem,» tā J.Graudulis.
Konferencē piedalījās arī viesi no Lietuvas un Zviedrijas, bet SIA «Fortum» pārstāve informēja par ieceri būvēt biomasas koģenerācijas staciju un biokurināmā plusiem un mīnusiem, SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» valdes loceklis Juris Vidžis informēja par projektu «Mājas draugs».
Foto: Ivars Veiliņš
19.9 °C,
1.9 m/s,
90.8 % 
19.9 °C,
1.9 m/s,
90.8 %