22.5 °C, 2 m/s, 76.4 %

Ekonomika

«Gumiju stiepj» ap 60 jelgavnieku
01/08/2010

«Baltijas Gumijas fabrika» ir uzņēmums ar vairāk nekā 80 gadus ilgu pieredzi šajā jomā. Tās pirmsākumi meklējami 1924. gadā, kad Rīgā tika nodibināta akciju sabiedrība gumijas izstrādājumu ražošanai «India Rubber Company Quadrat». Četrus gadus vēlāk tika pabeigta arī rūpnīcas celtniecība, kuras nosaukums tika izveidots, pārveidojot kompānijas nosaukumu, – «Kvadrāts». Tā bija ne vien lielākā šāda veida ražotne Latvijā, bet arī Eiropā, vēlāk arī Padomju Savienībā, tiesa, tad rūpnīcas nosaukums tika papildināts ar tik simbolisko vārdu «sarkanais».

Ilze Knusle-Jankevica

«Baltijas Gumijas fabrika» ir uzņēmums ar vairāk nekā 80
gadus ilgu pieredzi šajā jomā. Tās pirmsākumi meklējami 1924. gadā,
kad Rīgā tika nodibināta akciju sabiedrība gumijas izstrādājumu
ražošanai «India Rubber Company Quadrat». Četrus gadus vēlāk tika
pabeigta arī rūpnīcas celtniecība, kuras nosaukums tika izveidots,
pārveidojot kompānijas nosaukumu, – «Kvadrāts». Tā bija ne vien
lielākā šāda veida ražotne Latvijā, bet arī Eiropā, vēlāk arī
Padomju Savienībā, tiesa, tad rūpnīcas nosaukums tika papildināts
ar tik simbolisko vārdu «sarkanais».

Uzņēmuma «Baltijas Gumijas fabrika» valdes priekšsēdētājs
Aleksandrs Kernožickis stāsta, ka par ražotnes pārcelšanu sākts
domāt apmēram pirms gadiem pieciem, kad kļuvis skaidrs –
līdzšinējos apstākļos uzņēmums vairs nespēj apmierināt arvien
augošās tirgus prasības. «Tad arī sākām meklēt iespējas – vispirms
Rīgā, bet tad Jelgavā,» teic uzņēmējs. Protams, risku bijis daudz,
un viņi to labi apzinājušies, tomēr, lai sasniegtu savu mērķi un
kļūtu par Eiropā konkurētspējīgu uzņēmumu, cita ceļa nebija. Tā
kādu laiku ražošana notikusi vienlaikus divās vietās – vecajā
rūpnīcā Rīgā, Maskavas ielā, un jaunajā cehā Jelgavā.

«Saistībā ar pārcelšanos lielākā problēma bija ražošanas
organizācija un komandas nokomplektēšana. Sapratām, ka šajā nozarē
ir maz ļoti labu speciālistu, kuri spētu strādāt ar jauno un
moderno aprīkojumu, tāpēc inženiertehniķi uz Jelgavu atnāca no
Rīgas, bet bijām pārliecināti, ka visu pārējo komandu spēsim
nokomplektēt no vietējiem iedzīvotājiem. Tas attaisnojās,» par
pārvarētajiem šķēršļiem stāsta A.Kernožickis. Šobrīd rūpnīcā strādā
ap 75 darbiniekiem, ap 60 no tiem jelgavnieki.

Janvārī – 30 jauni darbinieki

Gandrīz puse no šobrīd uzņēmumā strādājošajiem darbā pieņemti šā
gada janvārī. Tobrīd no sadarbības partnera Vācijā saņemts liels
pasūtījums, kas ļāvis palielināt gan ražošanas apjomus, gan
strādājošo skaitu. «Tas, protams, nenotika vienā dienā, bet bija
ilgu gadu darba rezultāts, līdz šī lielā vācu kompānija kļuva par
mūsu pastāvīgo sadarbības partneri,» skaidro uzņēmējs.

Jaunā sadarbība «Baltijas Gumijas fabrikai» ļāvusi šajā pusgadā
dubultot ražošanas apjomus, un jau šobrīd ir saražots viss pagājušā
gada apjoms. Arī skats nākotnē ir drošs, jo sadarbība ir
ilglaicīga, un A.Kernožickis lēš, ka, lai izpildītu šī viena
uzņēmuma pasūtījumus vien, darbs būs nodrošināts līdz 2011. gada
vidum.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka ražošanas apjomi kāpj jau no 1998.
gada, vienīgi pērn piedzīvots neliels kritums, bet jau tagad ir
skaidrs, ka šogad atkal rādītāji būs augšā. «Visa pamats ir
speciālisti, kurus esam centušies saglabāt un noturēt visiem
spēkiem, un mums tas ir izdevies. Tieši cilvēkresursi ir mūsu
lielākais trumpis, kas mūs padara par nopietniem konkurentiem
Eiropas tirgū,» uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Krīzi tikpat kā neizjuta
Uz jautājumu, kā uzņēmums izjuta un pārcieta ekonomisko krīzi,
A.Kernožickis atbild, ka pagājušā gada sākumā piedzīvoti daži grūti
mēneši, bet tas bijis pārejoši. Lai gan tobrīd nācies saīsināt gan
darba stundu, gan darbinieku skaitu, visas šīs lietas bijušas
īslaicīgas un ir jau aiz muguras. «Mums nevienu brīdi nebija šaubu,
ka lejupslīdi pārcietīsim veiksmīgi, jo mums bija viss tam
nepieciešamais potenciāls,» atzīst uzņēmējs. Tiesa, 2009. gadā
apjomi nedaudz kritās, bet jau tagad ir skaidrs – šis gads būs
krietni vien veiksmīgāks.

Šobrīd uzņēmums ne vien pieņēmis darbā jaunus darbiniekus un
atsevišķos iecirkņos pārgājis uz trīs maiņu darbu, bet turpina arī
ražošanas procesa modernizāciju. Tuvākajā nākotnē plānots investēt
līdzekļus, lai uzlabotu presēšanas iecirkni, padarot to par vienu
no modernākajiem Eiropā.

Eiropa iekarota, nu skatās uz Krieviju

«Baltijas Gumijas fabrikā» ražo gan vairāk nekā 500 nosaukumu
gumijas izstrādājumus, ko izmanto tādās jomās kā lauksaimniecība,
dzelzceļa un pašvaldību transports, ķīmiskā rūpniecība, mašīnbūve
un celtniecība, gan vairāk nekā 200 marku gumijas maisījumus, no
kuriem klienti paši izgatavo savu produkciju. Uzņēmuma vadītājs
uzskata, ka tieši plašais preču sortiments ļauj uzņēmumam veiksmīgi
ieiet Eiropas tirgos – šobrīd tas 90 procentus saražotā eksportē uz
Vāciju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Baltkrieviju, Lietuvu un
Igauniju. «Mūsu speciālisti var izstrādāt jebkuru recepti, kas
atbilstu tam, ko pasūtītājs ir iecerējis vēlāk no gumijas
izgatavot,» uzsver A.Kernožickis, piebilstot, ka šobrīd akcents
tiek likts uz tādu gumijas maisījumu ražošanu, no kuriem saražotie
tehniskie izstrādājumi tiek ekspluatēti ekstremālos apstākļos,
piemēram, ļoti augstā temperatūrā, pie lielas noslodzes.

Tāpat tiek strādāts, lai ielauztos plašajā Krievijas tirgū.
Tiesa, sākotnēji plānots, ka tas tiks darīts ar «Baltijas Gumijas
fabrikas» sadarbības partneru starpniecību. Te noteikti noderēs arī
kvalitātes vadības sistēmas sertifikāts, kas apliecina atbilstību
starptautiskajam ISO standartam. Uzņēmējs norāda, ka
starptautiskajā tirgū dažāda veida sertifikāti un apliecinājumi var
nospēlēt tiešām lielu lomu un būt pat noteicošais faktors jaunu
klientu piesaistē. «Šie sertifikāti apliecina, ka spējam nodrošināt
uzticamu kvalitātes kontroli visos tehnoloģiskā procesa posmos un
galarezultātā garantēt augstu izpildes kvalitāti, un tieši tas
klientiem ir svarīgi – lai spējam izpildīt viņu individuālos
pasūtījumus.»

Akā nespļauj
Lai gan tikai desmit procenti «Baltijas Gumijas fabrikas» saražotās
produkcijas paliek Latvijā, uzņēmums nespļauj akā, no kuras varētu
nākties dzert. Tieši otrādi – tiek meklēti sadarbības partneri arī
tepat Jelgavā, lai kopīgiem spēkiem iekarotu jaunus tirgus, tostarp
palielinātu tirgus daļu Latvijā. Šobrīd tiek apsvērtas sadarbības
iespējas ar diviem uzņēmumiem – «Evopipes» un «Amo Plant». Ar
«Evopipes» iespējamā sadarbība jau apspriesta, un polimēra cauruļu
ražotājs izstrādā sava pasūtījuma tehniskās prasības, ar kurām tiks
iepazīstināta gumijas fabrika. «Ja plāns izdosies, tas būs lielisks
piemērs tam, kā divi Latvijas, Jelgavas, uzņēmumi var sadarboties,»
uzsver A.Kernožickis.

Ar fabrikas ražoto produkciju un iespējām iepazīstināts arī
topošais mašīnbūves uzņēmums «Amo Plant», bet turpmākā sadarbība
vēl nav apspriesta. «Baltijas Gumijas fabrikas» vadītājs uzskata,
ka jautājums varētu tikt aktualizēts tad, kad «Amo Plant» sāks
aktīvāk Jelgavā komplektēt autobusus.

Gatavi izklāt visu Jelgavu

Samērā jauns «Baltijas Gumijas fabrikas» radniecīga uzņēmuma «Gumi
Mix Group» produkts ir gumijas bezšuvju segums, ko izmanto sporta
un bērnu laukumos. A.Kernožickis pārliecināts, ka tieši šim
produktam ir vislielākās iespējas iekarot Jelgavas tirgu. «Pēdējos
gados pilsēta aug un attīstās un arvien svarīgāki kļūst jautājumi
par bērnu drošību dzīvojamos kvartālos, skolās,» tā viņš. Līdz šim
Jelgavā ražotais gumijas segums izmantots citviet Latvijā gan
izglītības iestāžu sporta laukumos, gan privātmājās, gan rotaļu
laukumos daudzdzīvokļu namu pagalmos, gan atrakciju parkos, bet
uzņēmējs ir pārliecināts, ka arī Jelgavā šis produkts iekaros savu
vietu.

Ar mecenātismu nenodarbojas
Interesanti, ka savulaik rūpnīcai «Sarkanais kvadrāts» bija sava
futbola komanda, kas pastāvēja vairāk nekā desmit gadus un spēlēja
gan LPSR, gan neatkarīgās Latvijas augstākajā futbola līgā. Pirmo
reizi komanda kļuva kaut cik pamanāma 1982. gadā, kad izcīnīja
tiesības spēlēt LPSR čempionāta augstākajā līgā, bet tur panākumus
neguva. Ziedu laikus tā piedzīvoja 1994. gadā, kad «Kvadrātam»
izdevās kļūt par pirmās līgas uzvarētāju. Spraigā cīņā apspēlējot
Brocēnu «Startu», komanda ieguva tiesības nākamajā sezonā spēlēt
virslīgā.

Šobrīd «Baltijas Gumijas fabrika» ar mecenātismu nenodarbojas un
finansiāli neatbalsta ne sportu, ne kultūru, ne citas jomas. Tomēr
uzņēmuma vadītājs neizslēdz iespēju, ka vēlāk, kad bizness
iegulsies mierīgākās sliedēs, šī senā tradīcija varētu tikt
atjaunota.

Foto: Ivars Veiliņš