Turpmāk Latvijā laulību šķirs trīs institūcijas – tiesa, zvērināts notārs vai dzimtsarakstu nodaļa.
To paredz Ministru kabineta šodien veiktās izmaiņas vairākos likumos, kuru mērķis bija atslogotu tiesas no tām neraksturīgajiem pienākumiem, tostarp arī laulību bezstrīdus šķiršanas funkcijām.
Kā aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM), paredzēts, ka laulību pēc abu laulāto kopīga iesnieguma var šķirt zvērināts notārs Notariāta likumā noteiktajā kārtībā un dzimtsarakstu nodaļas amatpersona Civilstāvokļa aktu likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt tiesa, pastāvot pušu strīdam, laulību var šķirt tikai četros Civillikuma pantos norādītos gadījumos, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu.
Kā informē TM, grozījumi tiks veikti Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā, Civilstāvokļa aktu likumā, Komerclikumā un citos likumos.
TM norāda, ka paredzēts izņemt no tiesu kompetences saistības priekšmeta iesniegšanas glabājumā kompetenci un nodošanu zvērinātiem notāriem.
Pašreizējais regulējums paredz saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā tiesā.
Minētās izmaiņas attieksies uz parādniekiem, kuri vēlas izpildīt savas saistības, bet kreditors bez likumīga iemesla atsakās pieņemt no viņiem pienācīgā kārtā piedāvātu izpildījumu.
Tāpat šīs izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kad parādnieks saistības nevar izpildīt, piemēram, tāpēc, ka kreditoru nevar atrast.
Kā atzīmē TM, grozījumi Notariāta likumā paredzēti valstij pildāmo funkciju sakārtošanai un izpildes efektivitātes nodrošināšanai.
Norādīts, ka ir nepieciešams tiesai neraksturīgo pienākumu pildīšanu un bezstrīdus lietu skatīšanu nodot citām institūcijām, ņemot vērā to kompetenci un darbības noteikumus.
Ar bezstrīdus laulības šķiršanas lietu un saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā lietu nodošanu daļēji tiktu atslogotas tiesas no tām neraksturīgo pienākumu pildīšanas, atzīmējuši likuma grozījumu sagatavotāji.
Papildus minētajiem grozījumiem Notariāta likumā ir paredzēts arī iestrādāt regulējumu, kādā zvērināts notārs ved sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku, akciju sabiedrību (AS) akcionāru un kooperatīvo sabiedrību (KS) biedru (pilnvaroto) sapulces sasaukšanas lietas.
Šāds regulējums Notariāta likumā nepieciešams, jo minēto lietu vešanu ar grozījumu izdarīšanu Komerclikumā plānots izņemt no Uzņēmumu reģistra kompetences un nodot zvērinātiem notāriem.
Kā informē TM, prognozējams, ka grozījumi likumos varētu stāties spēkā šā gada 1. decembrī, lai visos saistītajos likumprojektos izmaiņas stātos spēkā vienlaicīgi. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.
LETA
13.6 °C,
3.9 m/s,
54.8 % 
13.6 °C,
3.9 m/s,
54.8 %